Augusts Brocis (dzimis 1912. gada 8. aprīlī Viļķenē, miris 1942. gada 24. jūnijā Tērvetē) bija latviešu dzejnieks.

Augusts Brocis
Personīgā informācija
Dzimis 1912. gada 8. aprīlī
Viļķene, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 24. jūnijā (30 gadi)
Tērvete, Karogs: Latvija Latvija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās dzejnieks

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Augusts Brocis dzimis Viļķenes pagasta "Bročos". Mācījies Āsteres 1. pakāpes pamatskolā, beidzis Pāles pagastskolu un Limbažu ģimnāziju. 30. gadu 2. pusē strādājis par ierēdni Sabiedrisko lietu ministrijā. Rakstnieku un mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedrs. Laikraksta "Zemgale" līdzstrādnieks (1941-42). Izdarījis pašnāvību. Apbedīts Viļķenes pagasta Katrīnas kapos.

 
Augusta Broča apbedījuma vieta Viļķenes pagasta Katrīnas kapos

Pirmā Augusta Broča publikācija - dzejolis "Stāsts vakarā" laikrakstā "Taisnība" 1930. gada 13. novembrī. Dzejoļu krājumiem "Sirdis" (1931), "Mani ceļi" (1934), "Vēja kokle" (1937), "Putni un zvaigznes" (1942) raksturīga romantiska smeldze un sirsnīgs sentiments. Poēma "Divdesmit gadi" (1938), kas veltīta Latvijas valsts jubilejai, un dzejoļu krājums "Dziesmas tēvuzemei" (1939) rakstīti 30. gadu nogalei raksturīgā pozitīvisma garā. Augusta Broča vienīgajā romānā "Meža cilvēki" (1943) ar autobiogrāfisku ievirzi attēloti 1940. un 1941. gada padomju okupācijas laika pārdzīvojumi.[1]

  1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - Rīga: Zinātne, 2003. - 108. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu