Astrorizīdas
Astrorizīdas (Astrorhizida) ir foraminīferu kārta monotalameju klasē, kas iekļauj sevī foraminīferas ar vienkameras aglutinētu vai organiska materiāla čaulu. Kārtu 1885. gadā izveidoja britu zoologs Edvīns Rejs Lankesters, piedēvējot to angļu mikropaleontologam Henrijam Bredijam, kurš 1881. gadā izveidoja Astrorhizidae dzimtu. Ģeohronoloģiski astrorizīdas ir zināmas no kembrija līdz mūsdienām.
| Astrorizīdas Astrorhizida Lankester, 1885 | |
|---|---|
 Astrorizīdas Astrorhiza (A. limicola, A. arenaria). | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Monotalamejas (Monothalamea) |
| Kārta | Astrorizīdas (Astrorhizida) |
| Iedalījums | |
 Astrorizīdas Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuČaula brīvajām formām ir lodveidīga, elipsveidīga, vai tuvu cilindrveidīgai. Piestiprinošām formām tā var būt pussfēriska, plakani vai ieliekti izliekta, izlocīta vai dāžādā veidā sazarota: zvaigžņveidīga, kokveidīga u.t.t. Izcelta vai uzpūsta centrālā daļa vai sākotnējā kamera, kā arī ar sažmaugām var iezīmēties daudzkameru čaula. Retāk čaulas var būt vienass, daudzkameru vai arī pseidokoloniālas. Atveres var būt viena, divas vai daudzas, reizēm ar atveru kakliņiem. Reizēm atveres var arī nebūt. Sieniņas ir aglutinētas ar hitīna vai minerālu cementu, vai arī ar sekrēciju vai kalcīta cementu sacementētām svešķermeņu daļiņām.
Lodveida, diskveida, zvaigžņveida un neregulāri daudzstūrainām formām čaula ir vienkameru, kas sastāv no centrālās daļas un dažādā veidā izvietotiem gariem vai īsiem, resniem vai tieviem izaugumiem. Vēl čaulas var būt cauruļveidīgas, cilindriskas, vai sākotnējā daļā nosmailinātas, vai no abiem galiem sašaurinošas un vidū uzpūstas (vārpstveidīgas), vai arī sazarotas. Cauruļveida formas var būt vienkameru, divkameru (sastāv no ieapaļas primārās kameras un cauruļveida sekundārās kameras) vai arī ar iezīmējošos daudzkameru formu. Ir zināmas arī pseidokoloniālas formas, kuras veido neregulāri vienkameru (parasti lodveida) čaulu saaugumi, kas savā starpā ar atverēm jeb forameniem nesavienojas. Ja čaulām nav arveres, tad saskare ar apkārtējo vidi notiek caur porām sieniņā vai caur atverēm starpās starp aglutinētajām daļiņām. Cauruļveida formām par atverēm kalpo atveres cauruļu vai to atzarojumu galos.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļuAstrorizīdu kārtā ir iekļautas šādas apakškārtas un virsdzimtas[2]:
- Kārta: Astrorhizida Lankester, 1885
- Apakškārta: Astrorhizina Lankester, 1885
- Virsdzimta: Astrorhizoidea Brady, 1881
- Apakškārta: Hippocrepinina Saidova, 1981
- Virsdzimta: Hippocrepinoidea Rhumbler, 1895
- Apakškārta: Komokioidea Tendal & Hessler, 1977
- Apakškārta: Saccamminina Lankester, 1885
- Virsdzimta: Psammosphaeroidea Haeckel, 1894
- Virsdzimta: Saccamminoidea Brady, 1884
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Общая часть. Простейшие), издательство "Наука", Москва, 1959. г., 168-169. lpp.
- ↑ World Register of Marine Species