Asinssarkanā pasāre

augu suga

Asinssarkanā pasāre (latīņu: Digitaria sanguinalis) ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kas sastopama Āzijas centrālajā un austrumu daļā. Eiropā, tostarp Latvijā, tā ir reti sastopama, adventīva suga.

Asinssarkanā pasāre
Digitaria sanguinalis ((L.) Scop.)
Asinssarkanā pasāre
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsPasāres (Digitaria)
SugaAsinssarkanā pasāre (Digitaria sanguinalis)
Asinssarkanā pasāre Vikikrātuvē

Latvijā atsevišķi eksemplāri un grupas aug smilšainās nezālienēs un gar dzelzceļiem.[1]

Asinssarkanā pasāre ir viengadīgs, 20—50 cm garš lakstaugs ar stāvu, pazilu un zarojošu stiebru. Auga lapas ir īsas, lineāras vai šauri lancetiskas, 0,3—0,8 cm platas, plātne un maksts apmatota ar gariem matiņiem. Lapas mēlīte ir strupa, aptuveni 0,2 cm gara. Ziedkopa ir 4—16 tievi zari, kuri starveidīgi salikta stiebra, uz kuriem atšķirīga garuma kātiņos 2 rindās novietotas saplacinātas vārpiņas grupās pa 2. Ziedkopa ir brūnsarkana. Katrā vārpiņā ir divi aptuveni 0,3 cm gari ziedi, no kuriem apakšējais ir neauglīgs. Vārpiņas plēksnes ir nevienādas: ārējā vārpiņas plēksne ir zvīņveidīga, gandrīz vārpiņas garumā, iekšējā 2—3 reizes īsāka. Zieda plēksnes dzīslainas. Akota nav. Auglis ir sīks grauds. Zied no jūlija līdz septembrim.[1]

  1. 1,0 1,1 «asinssarkanā pasāre - Digitaria sanguinalis (L.) Scop. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-27.