Asiņainā Strauta kauja
Asiņainā Strauta kauja notika 1675. gada 12. septembrī starp Masačūsetsas angļu kolonistiem un nipmuku sačema Muttavampa vadītajiem indiāņu karotājiem. Tā bija viena no daudzajām kaujām starp eiropiešu kolonizatoriem un Amerikas pamatiedzīvotājiem t.s. Karaļa Filipa karā 1675/76.g. Kapteiņa Lathropa vadībā ap 80 angļu zaldātu konvojēja vezumus ar kviešiem, lai nodrošinātu ar pārtiku Hadlejas garnizonu. Šaurā, purvainā vietā viņus no slēpņa pārsteidza tur paslēpušies nipmuku un pokomtuku cilts indiāņi.
Asiņainā Strauta kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Asiņainā Strauta kauja 19.gs. zīmējumā | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
nipmuki, pokomtuki | Masačūsetsas angļu kolonija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Muttawamps | Tomass Lathrops † | ||||||
Spēks | |||||||
"liels skaits"[1] | 84 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
nav zināms |
krita ap 40 zaldātu krita ap 17-18 civilpersonas |
Uzbrukums priekš angļiem bija pilnīgi negaidīts. Pretēji eiropiešu kara mākslai, cīnīties atklātos kaujas laukos, indiāņu karotāji piekopa partizāņu kara taktiku, - uzbrukt nelielās grupās no slēpņiem un ātri nozust mežu biežņā. Angļu vienība skaitliski bija tik liela, ka viņi jutās pārliecināti par uzbrukuma neiespējamību. Izgājusi caur biezu mežu, nodaļa nonāca pie mitra, purvaina strauta. Saprotot ka tā šķērsošana aizņems ilgāku laiku, zaldāti nolēma atpūsties un uzsvieda savas musketes uz kviešu maisiem. Daži iesāka lasīt gar strautu augošās ogas. Pēc signāla līdzās strautam paslēpušies indiāņi atklāja uguni uz konvoju. Viens no pirmajiem krita Lanthrops, ložu un bultu krustugunī no 80 zaldātiem izglābās 7-8; tāpat gāja bojā visi 17 vai 18 vezumnieki.
Sekas
labot šo sadaļuDrīz pēc slaktiņa angļi pameta Dīrfīldu, un vēlāk Metakometa (jeb Karaļa Filipa) karotāji to nopostīja.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Schultz and Tougias, p. 173