Artūrs Reinfelds (1911—2003) bija latviešu modernisma arhitekts.

Artūrs Reinfelds
Dzimis 1911. gada 1. februārī
Viļķenes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2003. gada 5. novembrī (92 gadu vecumā)
Rīga
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Latvijas Universitāte
Mākslas virziens modernisms
Skolotāji Ernests Štālbergs

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1911. gada 1. februārī Viļķenes pagasta “Veclemšās” zemnieka ģimenē. Studēja Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1928–1937), bija Perkonkrusta biedrs.[1]

Līdztekus studijām strādāja arhitektu E. Štālberga un K. Bikšes birojos, piedalījās Pieminekļu valdes rīkotajās ekspedīcijās. 1937. gadā sāka strādāt Rīgas pilsētas būvvaldē. Kā arhitekta Štālberga asistents piedalījās Brīvības pieminekļa celšanas darbos un Latvijas Universitātes aulas izbūvē. 1938. gada sākumā uzvarēja jaunceļamā pasta krājkases nama projektu konkursā.[2] Obligātā karadienesta laikā strādāja Kara būvniecības pārvaldē (1938–1939).

Pēc Latvijas okupācijas turpināja studijas LVU Arhitektūras fakultātes aspirantūrā (1940–1941), bija Arhitektūras fakultātes asistents E. Štālberga arhitektūras darbnīcā (1940–1945), tad docenta vietas izpildītājs, vecākais pasniedzējs (1945–1949). 1949. gadā atbrīvots no darba LVU. Vēlāk strādāja institūtā “Pilsētprojekts”, bija projektu galvenais arhitekts (1950–1979).[3]

Kopā ar Vaideloti Apsīti projektēja 1958. gadā atklāto Maskavas metro «Rīgas» staciju, kas izceļas ar vienkāršību, gaumīgumu un skaistumu. Pirmo reizi Maskavas metro celtniecībā tika izmantotas keramiskās plātnes. Latvijas PSR metrostacijas celtniecībai piegādāja ne tikai materiālus, bet arī nosūtīja darbiem uz Maskavu vairāk nekā 30 meistarus.[4]

1980. gadā pensionējās, miris 2003. gada 5. novembrī.[5]

Reinbergs izstrādāja projektus daudzām sabiedriskām, ražošanas un dzīvojamām ēkām:

  • J. Daliņa stadions Valmierā (projekts kopā ar arhitektūras studentu, valmierieti Ādolfu Kūli, 1935),[6]
  • Valmieras universālveikals – viena no pirmajām sabiedriskajām ēkām, kas Valmierā uzcelta pēc Otrā pasaules kara. Projekta (1951.) autori bija arhitekti Pēteris Saulītis (1910-2000), Arturs Reinfelds un Vaidelotis Apsītis (1921-2007). Vietējai patērētāju biedrībai iespaidīgās trīsstāvu ēkas būvniecībai piešķīra zemi pilsētas centrā 1951. gada nogalē. Celtniecības darbi noritēja 2 gadus - no 1953. līdz 1955. gadam. Ēkas kopējā vērtība līdz ar bagātīgajiem rotājumiem gadu pēc būvdarbu pabeigšanas bijusi 786 tūkstoši rubļu. Ēkas pirmie divi stāvi bija paredzēti tirdzniecībai, bet 3. stāvs – administrācijas vajadzībām. Ēkas fasādi divās publiski apskatāmajās rotāja iespaidīgāki joniešu ordera pilastri. Kvalitatīvs un grezns pirmā stāva interjera dekorējums (koka daļām izmantots ozols), izmantoti latviešu etnogrāfiskos motīvi (saktas, skujiņa un citi), kuru efektīgākā daļa atrodas kāpņu laukumiņā starp pirmo un otro stāvu – mundrs zeltenes un bāleliņa pāris, kas Līgo vakarā dodas meklēt papardes ziedu. Šajā 1950. gadu celtnē visai pilnīgi saglabāta interjera apdare,[7]
  • Kultūras nams Aucē (1952),[8][9]
  • sanatoriju komplekss Jaunķemeros (1963–1968),
  • viesnīcas “Daugava” (1964–1970), “Latvija” (kopā ar arhitektiem Aiju Grīnu, Valteru Maiki, konstruktoru Henriju Lāci un inženieri Edmundu Valeini, 1979),[10]
  • Lauksaimniecības ministrijas ēka Citadelē (1986, tagad - Zemkopības ministrija),
  • administratīvās ēkas Jūrmalā, Rēzeknē, Limbažos u.c.

Sieva Velta Reinfelde un meita Anna Reinfelde – arhitektes.[3]

  1. «Apceetinati 60 pehrkoņkuzteeschi, wairumā skolneeki un studenti». Dienas Lapa, Nr.99. 1934-04-21. Skatīts: 2021-09-20.
  2. «Rīgā pacelsies jauns stalts nams». Brīvā Zeme, Nr.30. 1938-02-07. Skatīts: 2021-09-20.
  3. 3,0 3,1 vilkene.lv
  4. Ojārs Vācietis. «Pirms 30 gadiem (1958) - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Padomju Jaunatne Nr.84, 1988-05-01. Skatīts: 2021-09-20.
  5. timenote.info
  6. «Pa Valmieru kopā ar arhitektu – Stadions» (latviešu). Skatīts: 2021-09-20.
  7. «Valmieras nami / Vecais universālveikals | Valmieras Bibliotēka». www.biblioteka.valmiera.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20.
  8. «Nedaudz par Auces pilsētas kultūras centru». Auces novads. 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-12-01. Skatīts: 2021-09-20.
  9. Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20.
  10. «Zudusī Latvija - Viesnīca Latvija». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2021-09-20.