Artūrs Bērziņš (mākslinieks)
Artūrs Bērziņš (dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā) ir latviešu multimākslinieks. Darbojas glezniecības, datorgrafikas, mūzikas un audiovizuālās mākslas jomās.
| ||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuArtūrs Bērziņš dzimis 1983. gada 20. aprīlī, Rīgā. No 2000. līdz 2005. gadam mācījies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Pēc tam uzsācis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Mediju mākslas nodaļā, kur 2009. gadā iegūts bakalaura un 2012. gadā arī maģistra grāds.[1]
Mākslas laukā aktīvi sācis darboties 1990. gadu beigās ilustrējot mūzikas disku vākus. Izstādēs regulāri piedalās kopš 2001. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2011. gada. Kopš 2009. gada Rīgā bijušas piecas personālizstādes. Veidojis reklāmas dažādiem uzņēmumiem un valsts iestādēm. 1998. gadā izveidojis gotiskā roka grupu Diadema, kurai režisējis vairākus videoklipus. 2004. gadā izveidojis eksperimentālās elektronikas projektu Lenoras Sapņi/Koronar. Režisējis arī vairākas animācijas filmas un 2009. gadā arī īsfilmu Strupceļš. Bijis arī vairāku filmu mūzikas autors. Ieguvis plašāku atpazīstamību Eiropā 2015. gadā, kad veidoja diska vāciņa noformējumu britu smagā metāla grupai Cradle of Filth.
Daiļrades raksturojums
labot šo sadaļuArtūrs Bērziņš par savas darbības galveno jomu uzskata glezniecību.[2] Strādā gan ar audeklu un otām, gan arī kombinējot to ar digitālo fotomākslu. Daudzi darbi ar savu provokatīvo raksturu sabiedrībā guvuši neviennozīmīgu reakciju.[3] Darbu galvenā tematika — sievietes/vīrieša attiecības, cilvēka iekšējo pretrunu jautājumi, mēģinājumi izdzīvot sociālo prakšu tīklojumos, — autora darbos tiek risināta ar izsmalcinātu fantasmagoriju palīdzību. Vairāki darbi veltīti dažādām sociālām un politiskām problēmām.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 11. maijā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 11. maijā.
- ↑ «Pasauli satraucis latviešu mākslinieka darbs». Delfi. 2014. gada 13. janvāris. Skatīts: 2015. gada 11. maijā.