Arodkameras (igauņu: kutsekojad) Igaunijā tika veidotas starpkaru periodā, sākotnēji kā nozaru pārstāvniecības organizācijas parlamentārajā republikā, bet pēc 1934. gada valsts apvērsuma, Petsa diktatūras laikā, tās veidoja kā alternatīvu vēlētam parlamentam.

Valsts modelis, kurā pilsoņus pārstāv nevis uz politiskajiem principiem vai šķiru interesēm balstītas partijas, bet nozaru asociācijas, nāca no fašistiskās Itālijas un Portugāles diktatora Salazara radītās korporatīvās valsts pārvaldes sistēmas. Līdzīgu kameru sistēmu organizēja arī Latvijā Kārļa Ulmaņa diktatūras laikā.

1924. gadā tika izveidota Rūpniecības un tirdzniecības kamera, 1931. gadā — Zemkopības kamera.

Laikā no 1934. līdz 1936. gadam tika izveidotas 15 jaunas arodkameras un to stāvoklis tika nostiprināts 1937. gada Igaunijas konstitūcijā, kas paredzēja, ka arodkameru pārstāvjiem tiek atvēlētas 16 no 40 vietām Igaunijas parlamenta augšpalātā.

Arodkameru darbība tika izbeigta 1940. gada jūlijā, valsts sovjetizācijas periodā pirms Igaunijas iekļaušanas PSRS.

Arodkameru saraksts

labot šo sadaļu
  • Lauksaimniecības strādnieku un sīkzemnieku kamera. Izveidota 1936. gadā. Tās padomē bija 36 vēlēti un 4 Zemkopības ministra iecelti biedri.
  • Lauksaimniecības kamera.
  • Agronomu kamera. Izveidota 1935. gadā. Tās padomē bija 25 vēlēti biedri.
  • Rūpniecības un tirdzniecības kamera.
  • Kooperācijas kamera. Izveidota 1935. gadā. Tās padomē bija 60 vēlēti biedri.
  • Piensaimnieku kamera. Izveidota 1936. gadā. Tās padomē bija 25 vēlēti biedri.
  • Inženierijas kamera.
  • Zvejniecības kamera. Izveidota 1936. gadā. Tās padomē bija 35 vēlēti un 5 Zemkopības ministra iecelti biedri.
  • Rokdarbu kamera. Izveidota 1936. gadā. Tās padomē bija 77 vēlēti biedri.
  • Namīpašnieku kamera.
  • Mājsaimniecības kamera. Izveidota 1936. gadā. Tās padomē bija 50 vēlēti biedri.
  • Farmācijas kamera. Tās padomē bija 20 vēlēti biedri.
  • Ārstu kamera. Izveidota 1935. gadā. Tās padomē bija 30 vēlēti biedri.
  • Privāti nodarbināto kamera. Izveidota 1937. gadā. Tās padomē bija 48 vēlēti biedri.
  • Skolotāju kamera.
  • Veterinārārstu kamera. Izveidota 1935. gadā. Tās padomē bija 25 vēlēti biedri.
  • Strādnieku kamera. Izveidota 1936. gadā. Tās padomē bija 30 vēlēti biedri.