Arnolds Hasselblats
Arnolds Hasselblats (vācu: Arnold Christian Theodor Hasselblatt; dzimis 1852. gada 14. martā Kambjā, miris 1927. gada 8. novembrī Tartu) bijis vācbaltu izcelsmes Igaunijas vēsturnieks un žurnālists.
| ||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Viņš dzimis mācītāja ģimenē. No 1862. līdz 1869. gadam mācījies Tērbatas ģimnāzijā, bet no 1870. līdz 1872. gadam un no 1874. līdz 1875. gadam studējis vēstures zinātnes Tērbatas universitātē. 1975.-1976. gadā apmeklējis vācu vēsturnieka Georga Vaica lekcijas Getingenes universitātē. 1976. gadā atgriezies Tērbatā, viņš bijis vispirms līdzstrādnieks, bet no 1878. gada vadošais redaktors laikrakstā "Neue Dörptsche Zeitung". Šai darbā viņš nostrādājis līdz 1914. gadam, bet no 1915. gada bijis korespondents Rīgas laikrakstos "Rigaer Tageblatt" un "Rigaer Zeitung". No 1918. līdz 1920. gadam bijis redaktors laikrakstam "Dorpater Zeitung", bet 1920-1926 pilsētas arhivārs un korespondents vairākos Tartu laikrakstos.[1] Bez tam no 1885. līdz 1897. gadam viņš bijis sekretārs, 1919.-1920. gadā prezidents, bet kopš 1923. gada goda loceklis Igaunijas Zinātnieku biedrībā. Hasselblats bijis arī Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības goda loceklis. Turklāt viņš bijis Tartu vīru kora prezidents un no 1882. gada līdz 1921. gadam Tērbatas Šaha savienības prezidents un vēlāk goda prezidents.
Ievērojamākie darbi labot šo sadaļu
- Album academicum der Kaiserlichen Universität Dorpat. Dorpat 1889 (Digitalizēts)
- Die Ehrenlegion der 14.000 Immatriculirten : weitere Streifzüge in das "Album Academicum der Kais. Universität Dorpat", Dorpat 1893
- Kulturbestrebungen des estnischen Volkes, Dorpat 1913
- 24 Tage Bolschewiken-Herrschaft in Dorpat : Eindrücke und Erinnerungen nach Tagebuchnotizen, Dorpat 1919
- Karl XII. und Dorpat, Karolinska Förbundets Arsbok 1925
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Deutschbaltisches Biographisches Lexikon 1710-1960. 1970. Böhlau Verlag Köln Wien