Arkatūra
Arkatūra (vācu: Arkatur, no franču: arcature — 'arku rinda'), arkatūras josla, arkatūras frīze, arkatūras kolonnu josla ir nepārtraukta vai posmota dekoratīvu māņarku rinda uz ēku fasādēm vai iekštelpu sienām. Pamatveids ir aklā arkatūra (aklā arkāde), kuru veido elementi, kas plastiski nostiprināti uz sienas virsmas. Atsevišķos gadījumos starp arkatūru un sienu paliek neliela necaurejama sprauga. Arkatūra var būt posmota vai arī nepārtraukta. Pēdējā var būt arkatūras joslas vai frīzes veidā, kas papildināta ar uz kronšteiniem balstītam kolonnām. Šāds arkatūras risinājuma veids ir raksturīgs, piemēram, Vladimiras-Suzdaļas kņazistes baznīcu arhitektūrai, kur šāds arkatūras dekora noformējums guva plašu pielietojumu. Šāds fasāžu un iekštelpu sienu dekoratīvas posmošanas veids raksturīgs arī Senajos Austrumos, viduslaiku Eiropā, Mazāzijā un citur. Par piederību noteiktam laikmetam liecina arkas forma — apaļā (romānika), lauztā (gotika) u.c.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ilustrētā vārdnīca». www.artermini.lv. Skatīts: 2019-03-08.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arkatūra.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |