Apstākļi
| Piemēri |
|---|
Šajos piemēros apstāklis ir atzīmēts treknrakstā.
|
Apstākļi ir teikuma palīglocekļi, kas norāda darbības apstākļus un apstākļa vārda vai īpašības vārda mēru. Apstākļus iedala sešās grupās: laika, vietas, veida, cēloņa, nolūka un mēra apstākļos. Vienkāršie apstākļi var būt izteikti ar patstāvīgu vārdu vai arī ar patstāvīgu vārdu kopā ar prievārdu.[1] Saliktie apstākļi var tikt izteikti ar nedalāmiem vārdu savienojumiem un saliktu nosaukumu.[1]
Savrupinot ar komatiem atdala tikai viena veida apstākļus.
Iedalījums
labot šo sadaļu| Paveids | Jautājumi, uz kuriem atbild |
|---|---|
| Cēloņa apstāklis | kāpēc?, kādēļ?, no kā? |
| Laika apstāklis | kad?, cik ilgi?, no kura laika?, līdz kuram laikam? |
| Mēra apstāklis | cik?, cik lielā mērā? |
| Nolūka apstāklis | kādēļ?, kādā nolūkā?, pēc kā? |
| Veida apstāklis | kā?, kādā veidā? |
| Vietas apstāklis | kur?, kurp?, no kurienes?, uz kurieni? |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 30. lpp. ISBN 9984-11-109-1.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |