Apollo 5 jeb AS-204 bija ASV kosmosa aģentūras NASA Apollo programmas nepilotējamais lidojums, pirmais Mēness nolaižamā aparāta Apollo Lunar Module izmēģinājumu lidojums.

Apollo 5
Lunar Module 1 tiek novietots uz mēness moduļa adaptera, gatavojoties Apollo 5 lidojumam
Lunar Module 1 tiek novietots uz mēness moduļa adaptera, gatavojoties Apollo 5 lidojumam
KA veids Mēness nolaižamais aparāts
Bāzes platforma Apollo Lunar Module
Sērijas Nr. 1
Apkalpe 0
Starta datums 1968. gada 22. janvārī 22:48:09 UTC
Starta vieta Kenedija kosmosa centrs LC-37A
Nesējraķete Saturn IB
Aktivitātes beigas 1968. gada 23. janvārī
Beigu datums 1968. gada 24. janvāris (pacelšanās pakāpe)
1968. gada 12. februāris (nolaišanās pakāpe)
Lidojuma ilgums 11 h 10 min
NSSDC ID 1968-007A
SCN 03106
Programma Apollo
IepriekšējaisNākamais
Apollo 4Apollo 6

AS-204 lidojuma mērķis bija izmēģināt Apollo Lunar Module (LM-1) kosmiskajā vidē. Bija jāpārbauda pacelšanās un nolaišanās pakāpju sistēmas, spēju pakāpēm atdalīties. Nolaišanās pakāpes dzinējam bija jākļūst par pirmo droselējamu raķešdzinēju, kas darbināts kosmosā.

Mēness moduļa palaišanai tika izmantota tā pati nesējraķete Saturn IB, kas bija starta laukumā, kad izcēlās ugunsgrēks Apollo 1 komandmodulī, un tā apkalpe gāja bojā.

Lidojuma gaita

labot šo sadaļu
 
Saturn SA5 starts

Apollo 5 tika palaists 1968. gada 22. janvārī 22:48:09 UTC ar nesējraķeti Saturn IB no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-37A. Otrā pakāpe mēness moduli ievadīja 163 x 222 km orbītā. 43 minūtes 52 sekundes pēc starta tika nomests raķetes plūsmvirzis, un Lunar Module atdalījās no adaptera.

Pēc diviem apriņķojumiem bija plānots uz 39 sekundēm darbināt nolaišanās pakāpes dzinēju, bet 4 sekundes pēc iedarbināšanas to pārtrauca Apollo vadības dators (AGC). Neilgi pirms starta radās aizdomas par degvielas noplūdi, un tika pieņemts lēmums aizkavēt dzinēja ieslēgšanu līdz aizdedzes laikam. Šīs izmaiņas palielināja laiku, lai degvielas tvertnēm paceltu vajadzīgo spiedienu un vilci līdz vajadzīgajam līmenim. NASA šo izmaiņu nebija paziņojusi AGC programmētājiem. Tas noveda pie tā, ka AGC nenovērtēja nekādu vilci iepriekš noteiktā laikā un pārtrauca manevru.

Zemes vadības inženieri izveidoja alternatīvu plānu, un nolaišanās pakāpe veica divus manevrus. Pēc tam tika veikts "uguns caurumā" izmēģinājums jeb nolaišanās pārtraukšanas tests. Tajā pacelšanās pakāpes dzinējs tika iedarbināts pirms atdalīšanās no nolaišanās pakāpes.

11 stundas 10 minūtes pēc starta lidojuma plāns bija izpildīts, un mēness moduļa abu pakāpju vadība tika izslēgta. Pakāpes Zemes atmosfēras pretestības dēļ pazemināja orbītu. Pacelšanās pakāpe iegāja Zemes atmosfēras blīvajos slāņos un sadega 1968. gada 24. janvārī. Nolaišanās pakāpe atmosfērā sadega 12. februārī.

NASA uzskatīja, ka LM-1 lidojumā veiksmīgi izmēģinātas visas mēness moduļa sistēmas, tāpēc otrais bezpilota LM-2 lidojums tika atcelts. Ar LM-3 tika atļauts veikt pirmo pilotējamo mēness moduļa lidojumu, kas realizēts Apollo 9.

Ārējās saites

labot šo sadaļu