Aizsardzības statuss

Aizsardzības statuss norāda konkrētas sugas stāvokli dabā, piemēram, vai suga ir izmirusi, vai izmirstoša, vai arī tās pastāvēšanai tajā brīdī nepastāv draudi. Novērtējot aizsardzības statusu, tiek ņemti vērā daudzi faktori, ne tikai konkrētās sugas indivīdu skaits, bet arī to pieaugums vai samazinājums, dabiskā izplatības areāla palielināšanās vai samazināšanās un citi. Pastāv dažādas sistēmas, kā sugām tiek piešķirts aizsardzības statuss. Dažādās valstīs tas var būt atšķirīgs, galvenokārt pēc tā, kāds ir konkrētas sugas stāvoklis konkrētajā valstī.

Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības izveidotajā "Sarkanajā grāmatā" ir noteiktas deviņas kategorijas, pēc kurām nosaka aizsardzības statusu. Šīs kategorijas ir šādas:

• izmiris (saīsināti apzīmē ar EX no angļu valodas vārda Extinct) — nav zināms neviens dzīvs indivīds;
• izmiris savvaļā (EW no Extinct in the Wild) — savvaļā nav sastopams neviens indivīds; suga sastopama tikai nebrīvē;
• kritiski apdraudēts (CR no Critically Endangered) — ļoti augsts risks sugai izmirt savvaļā;
• izmirstošs (EN no Endangered) — atrodas uz izmiršanas robežas;
• saudzējams (VU no Vulnerable) — augsts apdraudējuma risks;
• gandrīz apdraudēts (NT no Near Threatened) — nākotnē ir iespējams apdraudējums;
• zems risks (LC no Least Concern) — zems risks, sugai apdraudējums ilgākā laika posmā nedraud;
• nepilnīga informācija (DD no Data Deficient) — nav informācijas par sugas stāvokli dabā;
• nav novērtēts (NE no Not Evaluated) — sugas statuss nav vēl novērtēts.