Antons Dzenis
Antons Dzenis (1893. gada 7. aprīlis — 1942. gada 4. augusts) bija Latvijas politiķis. Bijis 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis vairākas Latgales partijas. No 1923. līdz 1925. gadam bija iekšlietu ministra biedrs, 1926. gadā — finanšu ministra biedrs.
| Antons Dzenis | |
|---|---|
 | |
| Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1893. gada 7. aprīlī Vārkavas pagasts, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1942. gada 4. augustā (49 gadu vecumā) Usoļlags, PSRS (tagad Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latgales Kristīgo zemnieku savienība, Latgales Demokrātu partija, Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība, Latgales Progresīvā zemnieku apvienība |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1893. gada 7. aprīlī Vārkavas pagasta "Dzeņos" lauksaimnieku ģimenē.[1] Absolvējis Pēterburgas komercskolu, studējis Pēterburgas politehnikumā un Pēterburgas komercinstitūtā. Beidzis kara inženieru akadēmiju un Konstantīna artilērijas skolu Pēterburgā.[2]
Piedalījies Latvijas neatkarības karā.[2] 1922. gadā ticis ievēlēts 1. Saeimā, pārstāvējis Latgales Kristīgo zemnieku savienību.[1] 1924. gada aprīlī kopā ar Franci Trasunu un Jezupu Roskošu no partijas atšķēlies un izveidojis Latgales Demokrātu frakciju. Paralēli darbībai parlamentā, Dzenis visās 1. Saeimas apstiprinātajos Ministru kabinetos (no 1923. gada janvāra līdz 1924. gada decembrim) bija iekšlietu ministra biedrs ar balsošanas tiesībām valdībā.[1] Iekšlietu ministra biedra amatā palicis līdz 1925. gada decembrim, bet bez balsošanas tiesībām valdībā.[2]
1925. gadā notikušajās 2. Saeimas vēlēšanās Latgales Demokrātu partijas saraksts ieguva 2 vietas, taču Dzenis netika ievēlēts. Viņš saņēma mandātu 1926. gadā pēc Franča Trasuna nāves. Bijis arī finanšu ministra biedrs, bet bez tiesībām balsot.[1] 1928. gadā notikušajās 3. Saeimas vēlēšanās un 1931. gadā notikušajās 4. Saeimas vēlēšanās ticis ievēlēts.[1] Parlamentārā darbība pārtrūka līdz ar 1934. gada 15. maija apvērsumu, kura rezultātā Saeima tika atlaista.
1941. gadā deportēts uz Sibīriju. Miris izsūtījumā Usoļlagā 1942. gada 4. augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |