Antigēns
Antigēns ir jebkura viela, kas izraisa imūnsistēmas atbildi, kas izpaužas kā antivielu sekrēcija pret šo vielu.[1] Katrs antigēns ierosina tikai sev atbilstošu antivielu sintēzi un arī saistās tikai ar sev atbilstošām vai tām radniecīgā sastāva antivielām. Šīs antivielas, kas inaktivēs antigēnu, izdala B limfocīti.
Antigēns var gan jau atrasties ķermenī, gan nākt no ārvides. Imūnsistēma parasti nereaģē uz saviem antigēniem. Slimību gadījumā, ja tā tomēr reaģē pret saviem antigēniem, tos sauc par autoantigēniern vai autoalergēniem, kas ir autoimūno slimību pamatā.
Antigēni parasti ir proteīni, polisaharīdi, bet retāk lipīdi. Šīs vielas var veidot, piemēram, daļu no baktērijām (apvalku, kapsulu, šūnas sienu, viciņu, fimbrijas, toksīnus), vīrusiem vai citiem mikroorganismiem. Nemikrobiāli sveši antigēni var būt, piemēram, putekšņi, olu baltums, proteīni no transplantētajiem orgāniem vai pārlietajām asins šūnām. Vakcīnas ir piemērs antigēniem imunogēnā formā (imunitāti izraisošā), ko ievada organismā, lai ierosinātu specifiskās imunitātes "atmiņas" funkciju, un, nākamo reizi sastopoties ar šo antigēnu, tas ātrāk tiks likvidēts.
Ja kāds cits antigēns reaģē ar esošajām antivielām tāpat kā to ierosinātājs vai arī izraisa līdzīgu antivielu sintēzi, tad abi šie antigēni tiek saukti par homoloģiskiem, bet pretējā gadījumā antigēni ir heteroloģiski. [2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Alberts B, Johnson A, Lewis J, et al. (2002). "24. The Adaptive Immune System". Molecular Biology of the Cell (4th ed.). New York: Garland Science.
- ↑ Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads