Žils Anrī Puankarē (franču: Jules Henri Poincaré; dzimis 1854. gada 29. aprīlī, miris 1912. gada 17. jūlijā) bija franču matemātiķis, teorētiskais fiziķis, inženieris un filozofs. Devis lielu ieguldījumu teorētiskajā un lietišķajā matemātikā, matemātiskajā fizikā un debess mehānikā. Viņš noformulēja Puankarē hipotēzi, kas bija viena no slavenākajām neatrisinātajām matemātikas problēmām, līdz to 2002. — 2003. gadā atrisināja Krievijas matemātiķis Grigorijs Perelmans. Pētot triju ķermeņu problēmu, lika pamatus modernajai haosa teorijai. Tāpat viņš tiek uzskatīts par vienu no topoloģijas jomas dibinātājiem, kā arī ir viens no relativitātes teorijas tēviem. Puankarē vārdā nosaukta Puankarē grupa.

Anrī Puankarē
Henri Poincaré
Anrī Puankarē
Personīgā informācija
Dzimis 1854. gada 29. aprīlī
Valsts karogs: Francija Nansī, Francija
Miris 1912. gada 17. jūlijā (58 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Tautība Francūzis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne Matemātika, fizika
Darba vietas Kānas Universitāte, Parīzes Universitāte, Sabiedrisko lietu ministrijas ierēdnis
Alma mater Politehniskā skola (École Polytechnique), Kalnu skola (École des Mines), Parīzes Universitāte
Pasniedzēji Šarls Ermits
Studenti Luijs Bašeljē

Dzimis Nansī medicīnas profesora ģimenē. Mācījies licejā Nansī. Medicīnas dienesta sastāvā piedalījās Francijas—Prūsijas karā. 1870. gadā Parīzē iestājās Politehniskajā skolā (École Polytechnique), kur viņa skolotājs bija Šarls Ermits. Skolu absolvēja 1875. vai 1876. gadā, turpināja mācības Kalnu skolā (École des Mines), un 1879. gadā ieguva inženiera grādu. Tajā pašā gadā Parīzes Universitātē ieguva doktora grādu matemātikā. Pēc grāda iegūšanas ārpus ierēdņa darba pasniedza Kānas, vēlāk Parīzes Universitātē. 1887. gadā, 32 gadu vecumā, ievēlēts Francijas Zinātņu akadēmijā, 1906. gadā kļuva par tās prezidentu. 1909. gadā ievēlēts Franču akadēmijā (Académie française). Aizstāvot Alfredu Dreifusu, iesaitījās Dreifusa lietas prāvā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu