Vikipēdija

Anna Bestuževa-Rjumina

Grāfiene Anna Gavrilovna Bestuževa-Rjumina (Анна Гавриловна Бестужева-Рюмина), pirmajā laulībā Anna Jagužinskaja, dzimusi Anna Gavrilovna Golovkina, bija ievērojama 18. gs Krievijas aristokrāte, meita Pētera pirmā audzinātājam un Krievijas kancleram Golovkinam. Mirusi 1751. gada aprīlī, izsūtījumā Jakutskā, Sibīrijā.[1] Pirmais vīrs - nabadzīga lietuviešu ērģelnieka dēls, grāfs Pāvels Ivanovičs Jagužinskis, pirmais Krievijas vēsturē ģenerālprokurors.[2] Otrais vīrs no 1743. gada maija - īstenais slepenpadomnieks, grāfs Mihails Petrovičs Bestuževs-Rjumins.[3] Anastasijas Jagužinskas māte. [4]

Tomēr 1742. gadā Francijas aģenti marķīzs de La Chetardie un grāfs Lestoks noorganizēja komplicētu intrigu, lai ar Annas Bestuževas un tās draudzenes princeses Natālijas Lopuhinas apsūdzēšanu, lai panāktu Austrijai labvelīgā kanclera Alekseja Bestuževa norietu.

Divdesmit piecas dienas ilga barga izmeklēšana, kuras laikā visu veidu spīdzināšana tika brīvi pielietota pret apsūdzēto. Spīdzināšana atklāja, ka "šaušalīgā sazvērestība," kā teicis Anglijas minstrs Sers Kirils Vīčs, "izrādījās kas mazliet vairāk kā nepārdomātas spītīgu, kaislīgu dāmu pļāpas." Neskatoties uz to, abas tieši iesaistītās aristokrātes tika sodītas ar publisku pērienu pilnīgi kailām un izsūtīšanu uz Sibīriju.[5] Sākotnēji tiesa, kura noritēja spīdzinot ar moku ratu un pēršanu, 1743. gada 19. augustā Lopuhinus un Annu Bestuževu nosprieda saraustīt gabalos uz rata, savukārt grūtniecībā esošajai Sofijai Lilienfeldei nocirst galvu. Imperatore mīkstināja sodu, apžēlojot notiesātos (Lilienfeldi pat tikai brīdināja, ka viņu nopērs pēc dzemdībām).[6]

Pēc imperatores Elizabetes Petrovnas pavēles par 1743. gada 11. septembrī, Sanktpēterburgā Koledžas laukumā īpaši šim gadījumam sapulcināta pūļa priekšā tika ar varu noģērbtas kailas, piesietas pie ešafota un izšaustītas ar pātagu pa pliku dibenu[7] par valsts nodevību (imperatores apvainošanu) notiesātās galma skaistule, princese Natālija Lopuhina[8] un grāfiene Anna Bestuževa; pēdējo šaustīja žēlsirdīgāk dēļ bendem dota kukuļa dārgakmeņiem rotāta krustiņa veidolā.[9]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Участники в деле Лопухиной. Заметка. // Русская старина, 1875. — Т. 12. - № 2. — С. 400-401.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. novembrī. Skatīts: 2008. gada 15. aprīlī.
  2. ↑ Fedorchenko, Valerij Ivanovič. Dvorianskie rody, proslavivshie Otechestvo, 2003:Olma Media Group, ISBN 5-7867-0056-9
  3. ↑ Биография.ру | Biografija.ru | Б | Бестужев-Рюмин граф Михаил Петрович
  4. ↑ «Сухарева О.В. Кто был кто в России от Петра I до Павла I, Москва, 2005». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. februārī. Skatīts: 2008. gada 15. aprīlī.
  5. ↑ Nisbet Bain (1854—1909)'s Russia under Anna and Elizabeth, public domain.
  6. ↑ Dolivo-Dobrovolskiĭ, A.V.Санкт-Петербург. Хроника трех столетий Olma Media Group: 2003, ISBN 5-7654-2665-4. c.116
  7. ↑ Каррер Д' Анкосс Элен. Императрица и аббат. Olma Media Group, ISBN 5-224-04622-X, c.177-178
  8. ↑ Лопухина Наталья Федоровна - biografija.ru
  9. ↑ Bain, Robert Nisbet. The Daughter of Peter the Great. Adamant Media Corporation, ISBN 1-4212-7109-5, p.94-95
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anna_Bestuževa-Rjumina&oldid=4018577"