Natālija Lopuhina

Natālija Lopuhina (krievu: Наталья Федоровна Лопухина) , dzimusi Balka (von Balk, dzimusi 1699. gada 11. novembrī, mirusi 1763. gada 11. martā), bija Krievijas Impērijas aristokrāte, pazīstama pēc sazvērestības ("Lopuhinas afēras"), ko it kā Holšteina un Francija vērpusi Krievijas galmā.

Annas Ivanovnas galmadāma Natālija Lopuhina, galma virsmaršals Lēvenvolde un galmadāma Hesenes-Homburgas hercogiene Anastasija (V. Jakobi gleznas "Jokdari ķeizarienes Annas galmā" fragments, 1872).

Šis raksts ir par aristokrāti. Par citām jēdziena Lopuhina nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dzīvesgājums

Viņa bija Matrjonas Balkas meita, kura savukārt bija Annas Monsas māsa. Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730—1740) Natāliju Lopuhinu aprakstīja kā "spožāko ziedu Pēterburgas galmā". Viņas mīlas afēras un arogance pret Pētera I meitu Elizabeti Petrovnu noveda pie vēlākās imperatores Elizabetes greizsirdības. Elizabetes kāpšana tronī 1741. gadā bija smags trieciens Lopuhinai. Tikai pateicoties draudzībai ar Milhaila Bestuževa sievu, viņa saglabāja pozīcijas galmā.

Tomēr 1742. gadā Francijas aģenti marķīzs Troti de la Šetardī un grāfs Lestoks noorganizēja komplicētu intrigu, lai gāztu gan Lopuhinu, gan Annu Bestuževu, lai panāktu Austrijai labvēlīgā kanclera Alekseja Bestuževa (Annas Bestuževas vīra Mihaila brāļa) ietekmes beigas. Labi bija zināma Lopuhinas pieķeršanās izsūtītajam agrākajam galma virsmaršalam Lēvenvoldem, viņas korespondence ar viņu tika nodota imperatorei. Izmeklēšana konstatēja, ka Lopuhinu namā biežs viesis bijis Austrijas aģents marķīzs Botta d'Adorno, kurš it kā esot piedāvājis atjaunot Ivanu VI Krievijas tronī.

Arestēta, apsūdzēta kopā ar Annu Bestuževu un kambarkunga Jēkaba fon Lilienfelda sievu Sofiju. Divdesmit piecas dienas ilga barga izmeklēšana, kuras laikā tika pielietota spīdzināšana. Spīdzināšana atklāja, ka "šaušalīgā sazvērestība," kā teicis Anglijas ministrs Sers Kirils Vīčs, "izrādījās kas mazliet vairāk, kā nepārdomātas spītīgu, kaislīgu dāmu pļāpas." Neskatoties uz to, abas tieši iesaistītās aristokrātes tika sodītas ar publisku pērienu un izsūtīšanu uz Sibīriju.

Pēc imperatores Elizabetes Petrovnas pavēles par 1743. gada 11. septembrī, Sanktpēterburgā Koledžas laukumā īpaši šim gadījumam sapulcināta pūļa priekšā tika ar varu noģērbtas, piesietas pie ešafota un šaustītas ar pātagu par valsts nodevību (imperatores apvainošanu) notiesātās galma skaistule, princese Natālija Lopuhina un grāfiene Anna Bestuževa; pēdējo šaustīja žēlsirdīgāk dēļ bendem dota kukuļa dārgakmeņiem rotāta krustiņa veidolā.

Uzskata, ka kaunpilnā soda pamatā bija imperatores Elizabetes personiskā greizsirdība Natālijas skaistuma dēļ un negatīvajai attieksmei pret Monu ģimeni, kam piederēja princese. Princesei ļāva atgriezties Sanktpēterburgā pēc Elizabetes nāves 1762. gada 5. janvārī.