Ankaras krokuss
Ankaras krokuss vai Ankaras safrāns (latīņu: Crocus ancyrensis) ir daudzgadīgs īrisu dzimtas sīpolaugs, endēms Turcijas centrālajai un ziemeļdaļai.[1] Tā augstums sasniedz 10—12 cm. Nosaukumu ancyrensis ieguvis no Ankaras (Ancyra), kur tas pirmo reizi tika atklāts.[2]
| Ankaras krokuss (Herb.) Maw 1881 | |
|---|---|
 Ankaras krokuss | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Sparģeļu rinda (Asparagales) |
| Dzimta | Īrisu dzimta (Iridaceae) |
| Ģints | Krokusi (Crocus) |
| Suga | Ankaras krokuss (Crocus ancyrensis) |
 Ankaras krokuss Vikikrātuvē | |
Parasti aug pie klintīm, krūmiem un priedēm 1000—1600 m augstumā, zied no februāra līdz marta beigām.[2] Tā bumbuļsīpols, kas bagāts ar cukuru un cieti, ir ēdams, tas plaši lietots kā pārtikas produkts Anatolijā.[3][4][5]
Izplatība
labot šo sadaļuSavvaļā tas aug Turcijas ziemeļaustrumos un Centrālajā Anatolijā. Plaši izplatīts Amasjas, Ankaras, Bolu, Čorumas, Kastamonu, Kiršehiras, Kajseri, Kahramanmarašas, Samsunas, Sivasas un Jozgatas ilos. Tas aug 1000-1600 metru augstumā, akmeņainā augsnē, sausos alpīnos mežos un pļavās, krūmājos un skujkoku mežos. Izturīgs pret salu, nepatīk siltums, patīk ūdens.
To plaši audzē Eiropā kā dārza sakņaugu, kur tas pazīstams ar nosaukumu "Golden Bunch" (zelta pušķis).
Botāniskais apraksts
labot šo sadaļuAnkaras krokuss jeb Ankaras safrāns ir daudzgadīgs īrisu dzimtas sīpolaugs. 19. gadsimtā to atrada un atklāja zinātnieki Viljams Herberts un Dž. Mavs, kuri pēc pētījumu veikšanas Kjū Karaliskajā Botāniskajā dārzā 1881. gadā atzina to par neatkarīgu sugu.[6][7]
Lapas ir šauras, 0,5-1 mm platas, pēc ziedēšanas pagarinās. Spilgti oranždzeltenas krāsas zieds neliela "biķerīša" formā uz gaiša kāta, ziedēšanas laikā plaši atveras. No viena sīpola izaug daudzi ziedi, radot ilūziju par pušķi. Zied pēc sniega kušanas, ziedēšanas periods februāris-marts. Ziedēšanas periods ilgst līdz 20 dienām. Lielā cietes un cukura satura dēļ šī auga sīpoli iepriekš tika ēsti (neapstrādāti vai termiski apstrādāti), tomēr, ņemot vērā to ārējo līdzību ar parasto krokusu (Colchicum), kas ir indīgs, krokusa bumbuļsīpolu izmantošana ir pārtraukta.
Literatūra
labot šo sadaļu- The Gardeners' chronicle: a weekly illustrated journal of horticulture and allied subjects. Volume n.s. v.16, 1881: 528
Galerija
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Crocus ancyrensis». Kew World Checklist of Selected Plant Families. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-27. Skatīts: 2019-03-27.
- ↑ 2,0 2,1 «Ankara Çiğdemi (Crocus ancyrensis)» (turku). Atılım Üniversitesi. Skatīts: 2019-03-27.
- ↑ Füsun EHTUĞ. «Baharın Müjdecisi: Çiğdem (Crocus) ya da AN.TAH.âUMâAR Hititler Devri Anadolu Florasına Küçük Bir Katkı» (turku). Turkish Academy of Sciences Journal of Archaeology. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-27. Skatīts: 2019-03-27.
- ↑ «Ankara Çiğdemi ve Çiçek Müzesi» (turku). Hürriyet. 2012-08-07. Skatīts: 2019-03-27.
- ↑ Iwona Kaliszewska and Iwona Kołodziejska-Degórska (2015-08-11). "The social context of wild leafy vegetables uses in Shiri, Daghestan". Journal of Ethnobiology and Ethnomedicine (NCBI) 11: 63. doi:10.1186/s13002-015-0047-x. PMC 4542102. PMID 26260575.
- ↑ The Gardeners' chronicle : a weekly illustrated journal of horticulture and allied subjects (Volume n.s. v.16 1881), 528
- ↑ Крокус, или Шафран // Энциклопедия декоративных садовых растений
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Crocus ancyrensis |