Anfilāde ir telpu plānojuma princips, kurā uz vienas ass tiek izvietotas telpas, durvju ailes un arkas ar mērķi radīt perspektīvu. Šāds telpu plānojums ir reprezentatīva rakstura un parasti atrodams vēsturiskās celtnēs, sākot no Antīkās pasaules, vēlāk arī baroka un klasicisma pilīs un kungu mājās.[1] Šajā telpu virknējumā katra no telpām var būt ar atsevišķu interjeru vai funkciju. Apmeklētājs, virzoties pa tām, pakāpeniski tiek sagatavots gājiena mērķim, veidojot emocionāli estētisku kāpinājumu un iekšējo pārdzīvojumu. Atsevišķās reizēs anfilādes garums nosaka ēkas iemītnieku svarīgumu. Anfilāde kā princips sastopams arī ārtelpas organizēšanā.

Katrīnas pils anfilāde Puškinā.
Kandavas mācītājmuižas jeb pastorāta plāns ar telpu virknējumiem pēc anfilādes principa

Telpu plānojumiem kļūstot funkcionālākiem, šis princips tiek atmests un uzskatīts par lieku dižošanos. Pieaugot populācijai un urbanizācijai, anfilādes ēkās, kurām tiek mainīta funkcija, piemēram, no kungu mājas uz skolu vai dzīvojamo ēku, tiek daudzviet rekonstrukciju un remontu ceļā likvidētas, lai samazinātu caurstaigājamo istabu skaitu.

Piemēri labot šo sadaļu

Latvijā anfilādes princips sastopams Rundāles un Mežotnes pilīs. Bieži izmantots arī kungu māju plānojumos, piemēram, Padures muižā. Daudzas no šīm anfilādēm ir gājušas bojā pēc agrārās reformas, kungu mājas pārveidojot par skolām un racionalizējot to plānojumus.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu