Alouette 1
Alouette 1 bija Kanādas pirmais pavadonis. Kanāda pēc PSRS un ASV kļuva par trešo valsti, kura pati izgatavojusi savu Zemes mākslīgo pavadoni. Tas palaists 1962. gadā un 10 gadus izmantots jonosfēras pētījumiem.
| Alouette 1 | |||||
 | |||||
| KA veids | zemes zinātnes | ||||
| Operators |  Kanāda | ||||
| Izgatavotāji | DRTE, Kanāda | ||||
| Starts | 29.09.1962. 06:05 UTC | ||||
| Starta vieta | Vandenberga 75-1-1  ASV | ||||
| Nesējraķete | Thor-Agena-B, ASV | ||||
| Aktivitātes beigas | 1972. gads | ||||
| NSSDC ID | 1962-049A | ||||
| SCN | 00424 | ||||
| Masa | 145,7 kg | ||||
| Enerģija | saules baterijas | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | LEO | ||||
| Slīpums | 80° | ||||
| Apogejs | ~ 1000 km | ||||
| Perigejs | ~ 1000 km | ||||
| Programma Alouette | |||||
| |||||
Pavadoni izgatavoja Kanādas Aizsardzības un pētījumu telekomunikāciju iestāde (Defence and Research Telecommunications Establishment, DRTE).
Kosmiskajā aparātā bija uzstādīts jonosfēras zondētājs, supergaro viļņu uztvērējs, enerģētisko daļiņu detektors un kosmiskā trokšņa eksperiments. Pavadonis tika stabilizēts, rotējot ar 1,4 apgriezieniem minūtē. Tajā nebija datu ierakstīšanas ierīces, tādēļ informācija tika ievākta tikai tad, kad pavadonis atradās virs zemes stacijām, dienā aptuveni 6 stundas.
Alouette 1 tika palaists 1962. gada 29. septembrī 06:05 UTC ar nesējraķeti Thor-Agena-B no Vandenberga Gaisa spēku bāzes starta kompleksa 75-1-1.
1972. gadā pavadonis tika izslēgts.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Alouette I and II Canadian Space Agency (angliski)
- Alouette 1, 2 Gunter Dirk Krebs (angliski)