Aleksandrs Mazjēcis
Aleksandrs Mazjēcis (1912—1972) bija Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1947—1948) un Tautas Saeimas deputāts (1940).
| Aleksandrs Mazjēcis | |
|---|---|
 | |
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1912. gada 17. jūlijā Tukums, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1972. gada 29. februārī (59 gadu vecumā) Tukums, Latvijas PSR, PSRS |
| Tautība | latvietis |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1912. gada 17. jūlijā Tukumā, strādnieka Jāņa Mazjēča ģimenē. No 1923. līdz 1928. gadam mācījies Tukuma pilsētas skolā. Pēc tam strādājis virvju vīšanas darbnīcā, uz dzelzceļa, dažādos gadījuma darbos daudzos Tukuma uzņēmumos. Sākot ar 1930. gadu, aktīvi piedalījies pagrīdes revolucionāro grupu darbā, iestājies Komunistiskās jaunatnes savienībā. Trīs reizes arestēts un trīs reizes izcietis ieslodzījumu cietumā.[1] 1933. gadā Aleksandrs Mazjēcis tika uzņemts Latvijas Komunistiskās partijas biedru rindās, bet 1934. gada pavasarī viņš uzņēmies nelegālās partijas organizācijas vadību.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 25. jūnijā kluvis par Tukuma apriņķa komunistiskās partijas komitejas 1. sekretāru, ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu no Zemgales vēlēšanu apgabala.[2]
Otrā pasaules kara laikā atradies evakuācijā Krievijas PFSR — strādājis kolhozā Saratovas apgabalā, pēc tam nosūtīts uz padomju un partijas darbinieku kursiem Kirovā, pēc kuru beigšanas strādājis par Kaļiņinas apgabala partijas komitejas instruktoru. 1944. gadā viņš tika iedalīts Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Operatīvajā grupā, kura virzījās aiz uzbrūkošās Sarkanās armijas daļām, organizējot padomju varu Latvijā.[3]
Pēc 1945. gada atsāk darbu kā Tukuma apriņķa komunistiskās partijas komitejas 1. sekretārs. 1947. gadā ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju (līdz 1948. gadam).[4] 1949. gadā beidzis Republikānisko partijas skolu un strādājis gan Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā komitejā, gan Kandavas un Talsu rajonos partijas un padomju darbā. 1963. gada sākumā A. Mazjēcis atgriezās dzimtajā pusē un atsāka strādāt par Tukuma rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, bet kopš 1968. gada bija personālais pensionārs un Tukuma pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. Latvijas Komunistiskās partijas Tukuma rajona komitejas loceklis.
Apbalvots ar diviem PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeņiem un vairākām medaļām.
Miris 1972. gada 29. februārī Tukumā. Apglabāts Tukuma Meža kapos.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |