Aleksandrs Mazjēcis

Aleksandrs Mazjēcis (1912—1972) bija Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1947 - 1948) un Tautas Saeimas deputāts (1940).

Aleksandrs Mazjēcis
Mazjecis Aleksandrs.PNG
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1912. gada 17. jūlijā
Tukums, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1972. gada 29. februārī (59 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvijas PSR Tukums, Latvijas PSR
Tautība latvietis

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1912. gada 17. jūlijā Tukumā, strādnieka Jāņa Mazjēča ģimenē. 1923. - 1928. gadā mācījies Tukuma pilsētas skolā. Pēc tam strādājis virvju vīšanas darbnīcā, uz dzelzceļa, dažādos gadījuma darbos daudzos Tukuma uzņēmumos. Sākot ar 1930. gadu aktivi piedalījies pagrīdes revolucionāro grupu darbā, iestājies Komunistiskas jaunatnes savienībā. Trīs reizes arestēts un trīs reizes izcietis ieslodzījumu cietumā.[1] 1933. gadā Aleksandrs Mazjēcis tiek uzņemts Latvijas Komunistiskās partijas biedru rindās, bet 1934. gada pavasarī viņš uzņēmies nelegālās partijas organizācijas vadību.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 25. jūnijā kluvis par Tukuma apriņķa komunistiskās partijas komitejas 1. sekretāru, ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu no Zemgales vēlēšanu apgabala.[2]

Otrā pasaules kara laikā atradies evakuācijā Krievijā - strādājis kolhozā Saratovas apgabalā, pēc tam nosūtīts uz padomju un partijas darbinieku kursiem Kirovā, pēc kuru beigšanas strādājis par Kaļiņinas apgabala partijas komitejas instruktoru. 1944. gadā viņš tika iedalīts Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas operatīvajā grupā, kura virzījās aiz uzbrūkošās Sarkanās armijas daļām, organizējot padomju varu Latvijā.[3]

Pēc 1945. gada atsāk darbu kā Tukuma apriņķa komunistiskās partijas komitejas 1. sekretārs. 1947. gadā ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju (līdz 1948. gadam).[4] 1949. gadā beidzis Republikānisko partijas skolu un strādājis gan Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā komitejā, gan Kandavas un Talsu rajonos partijas un padomju darbā. 1963. gada sākumā A. Mazjēcis atgriežas dzimtajā pusē un atsāk strādāt par Tukuma rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku, bet kopš 1968. gada ir personālais pensionārs un Tukuma pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs. Latvijas KP Tukuma rajona komitejas loceklis.

Apbalvots ar diviem PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeņiem un vairākām medaļām.

Miris 1972. gada 29. februārī Tukumā. Apglabāts Tukuma Meža kapos.[5]

AtsaucesLabot