Aleksandrs Bojarskis (dzimis 1938. gada 10. jūlijā Ļeņingradā, miris 1980. gada 8. septembrī Bulgārijā) bija Latvijas krievu aktieris. Lielāko savas aktiera karjeras laiku strādājis Latvijā, Rīgas Krievu teātrī.

Aleksandrs Bojarskis
Dzimis 1938. gada 10. jūlijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1980. gada 8. septembrī (42 gadu vecumā)
Valsts karogs: Bulgārija Zelta Smiltis, Bulgārija
Nodarbošanās aktieris

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1938. gada 10. jūlijā Ļeņingradā. Viņa vecāki bija aktieri Sergejs Bojarskis un Elga Bojarska, dzimusi Krustiņsone.[1]NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1938. gadā viņa māti Elgu un vecomāti Emīliju Krustiņsoni arestēja un izsūtīja uz Vologdas apgabala Šangajevas sādžu. Aleksandra jaunākais pusbrālis bija krievu aktieris Mihails Bojarskis, abiem bija viens tēvs, bet dažādas mātes.[2]

No 1947. gada Aleksandrs Bojarskis kopā ar māti Elgu dzīvoja Sočos, vēlāk pārcēlās pie vecāsmātes Emīlijas Krustiņsones uz Latviju. 1956. gadā pabeidza mācības vidusskolā Jelgavā un pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur studēja A. Ostrovska vārdā nosauktajā Ļeņingradas teātra institūtā. Pēc teātra institūta absolvēšanas 1961. gadā strādāja par aktieri Ļeņingradas padomes vārdā nosauktajā teātrī un Puškina vārdā nosauktajā teātrī. 1964. gadā atgriezās Latvijā, strādāja Rīgas Krievu teātrī.

Miris 1980. gada 8. septembrī, 42 gadu vecumā, pēc viesizrādēm peldoties Bulgārijas kūrortā Zelta Smiltis (Златни пясъци) un noslīkstot sirdslēkmes dēļ.[3] Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Filmogrāfija labot šo sadaļu

Filmējās filmās "Laikmetu griežos", "Oļegs un Aina", "Šauj manā vietā", "Cielaviņas armija atkal cīnās" un "Peterss".[4]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu