Alberts Romans (1886—1942) bija latviešu virsnieks, Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieka vietnieks. 1941. gadā apcietināts un deportēts uz PSRS, kur gājis bojā.

Alberts Romans
Pulkveža-leitnanta uniformā
Pulkveža-leitnanta uniformā
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 27. janvārī
Kursīšu pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1943. gada 2. maijā (57 gadi)
Vjatlags, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
pulkvedis
Dienesta laiks 1915 — 1917
1921 — 1940
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1886. gada 27. janvārī Kursīšu pagastā zemnieka Kristapa Romana ģimenē. Mācījās Rīgas jūrskolā, tad Pēterburgas Statistikas institūtā, piedalījies Sibīrijas ekspedīcijās. 1912. gadā kļuva par Pēterburgas tabakas fabrikas pārvaldnieku.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā un nosūtīja uz Pāvila karaskolu. Dienēja 17. Sibīrijas strēlnieku pulkā, 1916. gada 26. oktobrī viņu pārcēla uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku, paaugstināts par poručiku. Ziemassvētku kaujas laikā 1916. gada 22.-23. decembrī pie Mangaļiem Romana komandētā pusrota ielauzās ienaidnieka ierakumos, pēc tam uzbruka blokhauzam 2. līnijā un ieņēma to, ieguva ložmetēju un saņēma 10 gūstekņus, taču pats šajā cīņā tika smagi ievainots kājās. Pēc Oktobra revolūcijas viņu arestēja, bet 1918. gadā atbrīvoja un demobilizēja. 1920. gadā Pleskavā viņu vēlreiz arestēja un ielodzīja koncentrācijas nometnē, taču viņam izdevās izbēgt un atgriezies Latvijā.

1921. gada 23. janvārī Romans iestājās Latvijas armijā, bija Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs, A/s "Tabaka" valdes priekšsēdētājs. 1937. gadā viņu paaugstināja par pulkvežleitnantu.[1] Piešķirta jaunsaimniecība Elejas pagasta Audruves muižā.

Pēc Latvijas okupācijas viņu 1940. gada oktobrī atvaļināja no militārā dienesta un 1941. gada 14. jūnija deportācija laikā apcietināja Ventspils apriņķī un deportēja uz Vjatlaga nometni. 1942. gada 2. decembrī viņam piesprieda 10 gadu ieslodzījumu. Miris 1943. gada 2. vai 8. maijā Vjatlaga nometnes 4. lagpunktā.[2][3]

  1. Valsts Prezidenta 104. pavēle armijai tn flotei 1937. gada 17. novembrī[novecojusi saite]
  2. lkok.com
  3. Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006