Alberts Leo Šlageters

Alberts Leo Šlageters (vācu: Albert Leo Schlageter; 1894—1923) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Alberts Leo Šlageters 1918. gadā.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1894. gada 12. augustā Šēnavā Švarcvaldē (tagad Bādene-Virtemberga) zemnieku ģimenē. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada decembrī brīvprātīgi pieteicās Vācijas impērijas armijā, dienēja 5. Bādenes lauka artilērijas pulkā, divas reizes ievainots, 1917. gadā paaugstināts leitnanta pakāpē. Pēc Vācijas kapitulācijas 1919. gada martā iestājās Valtera fon Mēdema komandētajā Bādenes brīvprātīgo nodaļā. Piedalījās Latvijas brīvības cīņās pret lieliniekiem un Rīgas ieņemšanas operācijā 1919. gada 22. maijā. Pēc landesvēra sakāves Cēsu kaujās 1919. gada jūnijā pievienojās Horsta fon Petersdorfa (Petersdorff) vienībai. Bermontiādes laikā kā artilērijas baterijas komandieris karoja pret Latvijas armiju Vācu leģiona nodaļā Zemgalē, pēc sakāves 16. decembrī atgriezās Vācijā.

Kapa puča laikā 1920. gada martā cīnījās pret Sarkano Rūras armiju (Rote Ruhrarmee), 1921. gadā pret poļu sacelšanās dalībniekiem Augšsilēzijā. 1922. gada oktobrī viņš bija viens no Vācu strādnieku partijas dibinātājiem, kas vēlāk ietilpa Vācijas nacionālsociālistkajā strādnieku partijā (NSDAP). Pēc tam, kad Francijas armija okupēja Rūras apgabalu, Šlageters 1923. gadā tur organizēja sabotāžas un diversijas aktus, 1923. gada 7. aprīlī viņu apcietināja, 8. maijā franču kara tiesa viņam piesprieda nāvessodu un 26. maijā nošāva netālu no Diseldorfas.

Pēc nāves Šlageters tika pasludināts par vācu pretošanās kustības mocekli.