Alberts Džonstons

Alberts Džonstons; Albert Sidney Johnston
Džonstons ap 1861. gadu
Personīgā informācija
Dzimis	1803. gada 2. februārī ; Vašingtona, Kentuki, ASV
Miris	1862. gada 6. aprīlī (59 gadi); Šailo, Tenesī, ASV
Tautība	amerikānis
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Brigādes ģenerālis (ASV); Ģenerālis (Konfederācija);
Dienesta laiks	1826–1834; 1846–1861 (ASV); 1836–1840 (Teksasas republika); 1861–1862 (Konfederācija)
Valsts	ASV; Teksasas republika; ASV Konfederācija
Struktūra	ASV Armija; Teksasas armija; ASV Konfederācijas armija
Vienība	2. kājnieku pulks; 6. kājnieku pulks; Losandželosas kalnu strēlnieki (Konfederācijas armija)
Komandēja	1. Teksasas strēlnieki; 2. kavalērijas pulks; Klusā Okeāna departaments (ASV); CentrālKentuki armija (AKV); Misisipi armija (AKV)
Kaujas darbība	Melnā vanaga karš; ASV—Meksikas karš; Amerikas pilsoņu karš (1861-1862); **Šailo kauja (1862) †
Apbalvojumi	Goda zāle
Izglītība	Vestpointa

Alberts Sidnijs Džonstons (angļu: Albert Sidney Johnston, 1803—1862) bija amerikāņu militārais darbinieks, kurš dienēja ASV, Teksasas un Amerikas Valstu Konfederācijas (AVK) armijās. Viņš tika uzskatīts par vienu no izcilākajiem Dienvidu ģenerāļiem. Uzzinot par Džonstona nāvi, prezidents Džefersons Deiviss teica: "Šī cilvēka zaudējums bija pagrieziena punkts mūsu liktenī."

Biogrāfija

Džonstons dzimis Vašingtonā, Kentuki štatā. Lai gan viņš dzimis Kentuki, Alberts Džonstons lielāko dzīves daļu nodzīvoja Teksasā, kuru viņš uzskatīja par savām mājām. Viņš ieguva izglītību Transilvānijas Universitātē Leksingtonā, kur iepazinās ar nākamo Amerikas Konfederatīvo Valstu prezidentu Džefersonu Deivisu. Abi vēlāk mācījās Vestpointā. 1826. gadā viņš pabeidza akadēmiju kā leitnants ASV 2. kājnieku pulkā.

Džonstons tika iecelts amatos Ņujorkā un Misūri, kā arī 1832. gadā piedalījās Melnā vanaga karā.

Amerikas pilsoņu karš

Pēc pārcelšanās uz Teksasu 1836. gadā viņš Teksasas Neatkarības kara laikā iestājās Teksasas armijā kā ierindas karavīrs. 1836. gada 5. augustā viņš tika iecelts par Teksasas Republikas armijas ģenerāladjutantu. 1837. gada 31. janvārī viņš kļuva par Teksasas armijas komandējošo vecāko brigādes ģenerāli. No 1838. līdz 1840. gadam viņš bija Teksasas Republikas kara sekretārs.

Džonstons 1861. gada maijā atkāpās no ASV Armijas pēc tam, kad Teksasa, kur viņš bija dzīvojis tik ilgi, pasludināja neatkarību un drīz pievienojās Amerikas Konfederatīvajām Valstīm. Būdams bijušais ASV Armijas ģenerālis, 58 gadus vecais Džonstons tika uzskatīts par vienu no Dienvidu augstākajiem un pieredzējušākajiem virsniekiem. Viņu ļoti cienīja Konfederācijas prezidents Džefersons Deiviss. Viņš bija viens no tikai astoņiem Konfederācijas virsniekiem, kas AVK armijā tika paaugstināts ģenerāļa pakāpē. 1861. gada 10. septembrī Džonstonam tika uzticēta plašā Konfederācijas teritorija, izņemot piekrastes apgabalus. Viņš kļuva par Konfederācijas armijas komandieri Amerikas pilsoņu kara Rietumu frontē.

Citā uzbrukumā Džonstons tika ievainots, lode trāpīja viņa augšstilba artērijā. Viņu neizdevās izglābt, un pulksten 14:30 viņš mira asins zuduma dēļ. Džonstons bija visaugstākā ranga kara upuris abās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens konfederātu morālei.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberts Džonstons.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)