Akmeņplekste
Akmeņplekste (Scophthalmus maximus) ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā.
| Akmeņplekste Scophthalmus maximus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Plekstveidīgās (Pleuronectiformes) |
| Dzimta | Akmeņplekstu dzimta (Scophthalmidae) |
| Ģints | Akmeņplekstes (Scophthalmus) |
| Suga | Akmeņplekste (S. maximus) |
| Sinonīmi | |
| Psetta maxima | |
 Akmeņplekste Vikikrātuvē | |
Tās barību galvenokārt veido zivis, vēžveidīgie un bezmugurkaulnieki. Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Skagerakā, Kategatā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Šīs zivis galvenokārt zvejo ar tīkliem, bet tās tiek nozvejotas arī kā piezveja, zvejojot citas grunts zivis ar traļiem, rāmju traļiem un rinķvadiem. Baltijas jūrā akmeņplekstes minimālais nozvejas garums ir 30 cm.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Akmeņplekste jeb āte | WWF Latvia». lv-pdf.panda.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-14. Skatīts: 2019-12-14.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |