Aizsargu medaļa "Par uzcītību"
Aizsargu medaļa "Par uzcītību" bija Latvijas aizsargu goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par ilggadīgu kārtīgu dienesta pienākumu pildīšanu organizācijā.
Goda zīme tika nodibināta 1927. gadā. Goda zīmju piešķiršanu izlēma Aizsargu valde, kura sastāvēja no aizsargu priekšnieka un pa vienam vēlētam aizsargu priekšstāvim no Latvijas novadiem. Piešķiršanu bija jāakceptē Iekšlietu ministram. Ar aizsargu medaļu “Par uzcītību” varēja apbalvot arī personas, kuras sekmējušas aizsargu mērķus un darbību.[1]
Medaļas priekšpusē bija attēlota saule, kurai priekšā bija pacelta roka ar zobenu tajā, ozollapas un trīs zvaigznes, bet aizmugurē - savītas ozollapas ar zīli un uzraksts "PAR CENTĪBU" (šī iemesla dēl apbalvojumu pazīst arī kā medaļu "Par centību"). Medaļa bija jānēsā zaļi baltā lentē.[2] Izskata autors bija mākslinieks Kasparsons.
Šī bija viena no divām aizsargu goda zīmēm. Reizē ar šo apbalvojumu tika nodibināts arī Aizsargu Nopelnu krusts.[3]
Pēdējoreiz apbalvojums tika pasniegts 1939. gada 20. martā, ko noteica 1938. gadā pieņemtais likums "Par ordeņiem un goda zīmēm".[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Jaunas aizsargu goda zīmes (Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.168)». periodika.lv. 1927. gada 20. novembrī. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-09-01.
- ↑ «Medaļa "Par centību (Aizsargi)", 20.gs. 20-30ie gadi, Latvija». fajans.lv (lv-LV). Skatīts: 2020-09-01.
- ↑ «Ordenis un medalis aizsargiem par nopelniem (Pēdējā Brīdī., Nr.238)». periodika.lv. 1927. gada 17. decembrī. 4. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-09-01.
- ↑ «Grāmata "Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940 - K. Ducmane", Izdeva: Latvijas Vēstures muzejs, 1993. gads, Rīga». fajans.lv (lv-LV). 46. lpp. Skatīts: 2022-06-12.