Aireņu grīslis
Aireņu grīslis (latīņu: Carex loliacea) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir vietumis sastopama ziemeļu un kalnu apvidos pola tuvumā. Latvijā augs ir tuvu vienlaidu areāla dienvidu dienvidrietumu malai; reti sastopams slapjos mežos un purvainos krūmājos, retāk purvu apmalēs.[1]
Aireņu grīslis Carex loliacea (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
Ģints | Grīšļi (Carex) |
Suga | Aireņu grīslis (Carex loliacea) |
Aireņu grīslis Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuAireņu grīslis ir daudzgadīgs, vidējs, 20—50 cm garš lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupas sugai, jo tā vīrišķie ziedi atrodas vārpiņas apakšdaļā, sievišķie — vārpiņas augšdaļā.
Augs veido nelielu, skraju ceru. Stublājs ir trīsšķautņains, tievs, raupjš un stāvs. Lapas ir stublāja apakšdaļā, tās ir šauri lineāras, aptuveni 0,1—0,15 cm šauras, galā vēl šaurākas, un kopumā īsākas nekā stublājs. Ziedkopa ir 1—3 cm gara un tā sastāv no 3—5 apaļām vārpiņām ar nedaudziem ziediem. Pie apakšējās vārpiņas ir matveida seglapa. Augļa pūslītis ir spīdīgs, zaļš vai brūns (kad ir nogatavojies), ieapaļš, ar labi saskatāmu dzīslojumu, knābīša nav. Segplēksne ir olveidīga, ar zaļu šķautni un smailu galu, īsāka nekā pūslītis. Zied jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «aireņu grīslis - Carex loliacea L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-21.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aireņu grīslis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)