Aikido (japāņu: 合気道) ir mūsdienu divcīņas un aizsardzības veids, kas radies Japānā. Aikido izveidoja Morihei Uešiba, balstoties uz dažādu cīņas veidu sintēzi.

Aikido
Nosaukuma oriģināls 合気道
Izcelsmes valsts Japāna
Pamatlicējs Morihei Uešiba
Pazīstāmie meistari Stīvens Sigāls
Izveidošanas datums 1920. gads
Priekšteci aikidžutsu, džiudžitss, kendžutsu

Morihei Uešiba dzimis 1883. gadā Tanabes pilsētā, kas atrodas Vakajamas prefektūrā. Morihei ģimnene bija seno samuraju tradīciju turpinātāji, tāpēc Morihei jau no agras bērnības tika audzināts bušido garā. Morihei bērnībā daudz slimoja, bija fiziski vājš. Tomēr jau tad viņā parādījās dzelžaina izlēmība un neatlaidība — ar dažādu fizisko vingrinājumu palīdzību Morijei ieguva dzelžainu ķermeni un veselību. Stāsta, ka reiz vēl jaunā Morihei acu priekšā svešinieki pazemoja viņa tēvu. Tas mudināja pusaudzi sākt nodarboties ar dažādiem japāņu cīņu mākslu veidiem (bujutsu), vēlmē aizstāvēt tēva godu un pastāvēt pašam.

Ar šiem cīņas veidiem viņš jau bija iepazinies jaunībā.

Atsevišķas aikido tehnikas ir vairāk kā 100 gadus vecas. Daudzi meistari, pie kuriem mācījās Uešiba, nomira, tā arī nenododami savas zināšanas par aikido nākamajām paaudzēm.

Skolotājs Uešiba mācījās šādus stilus:

1. Dziudžitsa-Kito skola (1901), skolotāja Tokusaburo Tojavi vadībā

2. Paukošanās ar zobeniem — Jagju skola (1903), skolotāja Masakacu Nakai vadībā

3. Džiudžitsa—Daito skola (1911—1916), skolotāja Sakaku Takedi vadībā

4. Džiudžitsa—Sikkage skola (1922)

5. Paukošanās ar durkļiem (1924)

Līdztekus visam šim Uešiba ieguva reliģisko un filozofisko izglītību.

Pats vārds "aikido" apvieno sevī trīs elementus: AI — harmonija, KI — dzīvības enerģija, DO — ceļš, metode.

Ārējās saites

labot šo sadaļu