Aglonas svētavots
Aglonas svētavots ir avots, kas atrodas Aglonā, 100 metrus uz austrumiem no Aglonas bazilikas. Viens no populārākajiem Latgales avotiem.
Aglonas svētavots | |
---|---|
Aglonas svētavots | |
Ģeogrāfija | |
Atrašanās vieta | Aglona, Aglonas pagasts, Preiļu novads, Latvija |
Koordinātas | 56°07′38″N 27°01′08″E / 56.12722°N 27.01889°EKoordinātas: 56°07′38″N 27°01′08″E / 56.12722°N 27.01889°E |
Vispārējā informācija | |
Tips | avots |
Tūrisms | |
Piekļuve | viegla |
Savulaik dēvēts sv. Antona vārdā, 1820. gadā Aglonas dominikāņu klostera priors Juškevičs atklāja avota dziedinošās spējas, un to sāka izmantot dziednieciskiem mērķiem. Aglonas minerālūdenim bija gaišzaļa krāsa, sērūdeņraža smaka un sāļa garša. Pateicoties sērūdeņraža saturam, ar svētavota ūdeni ārstēja dažādas hroniskas ādas slimības, iekaisumus un citas slimības.
1824. gadā dominikāņi pasūtīja ūdens satura pētījumu, bet 1825. gadā pie avota tika uzcelta slimnīca ar 10 dzīvokļiem un vannām. 1826. gadā Viļņas ārstu komisija un Pēterburgas medicīnas akadēmija apstiprināja avota dziednieciskās spējas. 1826. gadā šeit jau ārstējušies ap 200 slimniekiem. Līdz pat 19. gadsimta 40. gadiem avota ūdens īpašības bija izslavētas līdzās Aglonas Dievmātes svētbildes brīnumdarītājas spējām.
1836. gadā Krievijas valdība slimnīcu slēdza, un, kā atzīmēts 1865. gada Vitebskas guberņas apsekošanas rakstā, par dominikāņu kādreizējo slimnīcu liecina tikai pamati. Ūdens tolaik joprojām satecēja trijos blakus esošajos dīķos, tam bijusi gaiši zaļa krāsa, kas izteikti smaržojot pēc sērūdeņraža. Kā raksta autors, tad zemnieki joprojām ticēja ūdens ārstnieciskajai iedarbībai, svētceļnieki to dzerot, peldinot dīķos savus bērnus un māla krūzēs nesot ūdeni uz mājām.
Ar laiku sērūdeņraža saturs avotā ir samazinājies, bet tas nav mazinājis avota vērtību apmeklētāju acīs un avots joprojām tiek plaši apmeklēts. Pašlaik avota ūdenim vairs nav raksturīgās smaržas, avota ūdens pa caurulēm ir novadīts uz brīvāk pieejamu vietu.