Aglonas novada ģerbonis

Aglonas novada ģerbonis bija oficiāls Aglonas novada simbols. Apstiprināts Kultūras ministrijas ģerboņu reģistrā 2012. gada 27. jūnijā. Ģerboņa autors ir mākslinieks Māris Rumaks.

Aglonas novada ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks	Aglonas novads
Ieviests	2012. gada 30. augustā
Atcelts	2021. gadā
Vairogs	Zilā laukā romba veidā sudraba trejgalu liliju krusts, kas apvienots ar šķērso liliju krustu, viss zem krusta galiem apļveidā savienots ar ieliektiem pavediena elementiem.
Lietojums	Novada ģerbonis

Heraldiskais apraksts

Zilā laukā romba veidā sudraba trejgalu liliju krusts, kas apvienots ar šķērso liliju krustu, viss zem krusta galiem apļveidā savienots ar ieliektiem pavediena elementiem.

Simbolika

Ģerbonis veidots uz angļu tipa vairoga, centrā romba veidā sudraba trejgalu liliju krusts, kam par pamatu izmantots stilizēts Aglonas bazilikas torņu centrālais krusts, kas simbolizē Aglonas novadu kā svētvietu un svētceļojumu mērķi.

Krusta zīme ir viens no senākajiem rakstu elementiem, kam piedēvēta aizsardzības, svētības un laimes nesēja nozīme, tas ir ticības apliecinājuma zīme. Baltu ciltīs krusta zīme lietota kā maģiska aizsargzīme pret visu ļauno. Krusta vertikālā un horizontālā līnija veido dzīvības pamatu.

Krusta četri stari simbolizē četru debespušu ceļus, pa kuriem uz Aglonu ierodas cilvēki, lai rastu garīgo atbalstu. Četras krusta daļas ir arī Aglonas novada četri pagasti — Aglonas, Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas — , kas vienoti apļa zīmē, mūžības un saules simbolā.

Ģerboņa krusta galos atainota liliju heraldiskā zīme, kas rietumos simbolizē pilnību un gaismu, bet kristietībā lilija ir Jaunavas Marijas simbols, kas norāda uz Dievmātes gādību. Lilija ir arī sens varas simbols.

Vairoga zilais lauks raksturo Latgales ūdeņus — ezerus, upes un avotus.