Agate Nesaule (1938—2022) bija latviešu rakstniece, emeritēta Viskonsinas Universitātes angļu un amerikāņu modernās literatūras profesore. Pazīstama kā memuāru grāmatas "Sieviete dzintarā" (A Woman In Amber, 1995) autore.

Agate Nesaule
Personīgā informācija
Dzimusi 1938. gada 23. janvārī
Valsts karogs: Latvija Nītaure, Latvija
Mirusi 2022. gada 29. jūnijā (84 gadi)
Medisona, Viskonsina Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latviete
Māsas Beāte Kukainis
Bērni Boriss Krouse
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece
Valoda angļu valoda
Žanri proza
Slavenākie darbi "A Woman in Amber" (1995)
Apbalvojumi American Book Award, 1996

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi 1938. gada 23. janvārī Nītaurē luterāņu mācītāja Pētera Nesaules un viņa sievas Valdas ģimenē. Otrā pasaules kara beigās kopā ar vecākiem un māsu devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur nokļuva padomju okupācijas zonā un septiņu gadu vecumā pieredzēja vardarbību pret civiliedzīvotājiem. Nesaules ģimenei izdevās sasniegt Rietumu sabiedroto okupācijas zonu un pēc tam 1950. gadā izceļot uz Indianapolisu ASV, kur viņa dzīvoja trūcīgos apstākļos un cieta no kara un bēgļu nometnēs pārdzīvojumu dēļ iegūtā posttraumatiskā stresa sindroma.[1] Studēja Indiānas Universitātē medicīnu, tad valodas. Ieguva PhD Viskonsinas Universitātē ar disertāciju par Dorisu Lesingu. Viņas pirmais publiskotais literārais darbs ir ar pseidonīmu Andra Nerete publicētais stāsts "Tālrunis zvana" žurnāla "Jaunā Gaita" 1955. gada ziemas numurā.[2]

Agate Nesaule bija Viskonsinas Universitātes angļu valodas (1963-1996), no 1972. gada arī sieviešu studiju profesore. 43 gadu vecumā viņa piedzīvoja laulības šķiršanu un 47 gadu vecumā pēc psiholoģes ieteikuma iesāka rakstīt atmiņu grāmatu par kara šausmām un savas ģimenes sieviešu iekļaušanos amerikāņu sabiedrībā. Tā rezultātā 1995. gadā iznāca Nesaules autobiogrāfiskais romāns "Sieviete dzintarā" (A Woman in Amber. Healing the Trauma of War and Exile), kas ieguva plašu lasītāju un kritiķu atzinību un tika tulkota latviešu, vācu, zviedru un dāņu valodās.[3] Latviešu studenšu korporācijas Daugaviete biedre.

1996. gadā Nesaule ieguva Amerikas Grāmatu balvu. 1996. gadā viņa emeritējās un pilnībā pievērsās rakstniecībai. 2009. gadā iznāca viņas garstāsts "Mīla uz Jeržiju Kosinski" (In Love with Jerzy Kosinski).

Mirusi 2022. gada 29. jūnijā Medisonā ASV.[4]

Balvas un pagodinājumi

labot šo sadaļu
  • Wiskonsin Librarians Outstanding Achievement Award, 1995
  • American Book Award, 1996
  • Wisconsin Institute of Peace Distinguished Scholar Award, 1999
  • Voices of Courage Award, 2002
  • Regional Literary Award, 2010
  • 2011 Winter Commencement speaker

Angļu valodā

labot šo sadaļu
  • A Woman in Amber: Healing the Trauma of War and Exile. Soho Press, New York, 1995.
  • In Love with Jerzy Kosinski. University of Wisconsin Press, 2009.
  • Lost Midsummer's: A Story of Exile and Friendship. Madison: Birch Grove Press, 2018.

Latviešu valodā

labot šo sadaļu
  • Sieviete dzintarā. Tulkojusi Ingūna Beķere. Rīga: Jumava, 1997.
  • Zudušie saulgrieži. Tulkojusi Velga Polinska. Rīga: Vesta LK, 2018.

Citās valodās

labot šo sadaļu
  • Kvinde i rav [Sieviete dzintarā]. Dāņu val. tulk. Else Sandvad. København: Fremad, 1997.
  • Frau in Bernstein [Sieviete dzintarā]. Vācu val. tulk. Rosemarie Bosshard. München: C. Bertelsmann, 1997.
  • En kvinna i bärnsten [Sieviete dzintarā]. Zviedru val. tulk. Lena Lundgren. Stockholm: Raben Prisma, 1997.
  • 琥珀中的女人 [Sieviete dzintarā]. Ķīniešu val. tulk. Kaidi Xie. Beijing: Tuan jie chu ban she, 1999.
  • Женщина в янтаре [Sieviete dzintarā]. Krievu val. tulk. Žanna Ezīte. Rīga: Tapals, 2000.
  • Inta Ezergailis. Nostalgia and beyond: eleven Latvian women writers. Lanham, Md.: University Press of America, 1998.
  • Elizabeth Bidinger. The ethics of working class autobiography: representation of family by four American authors. Jefferson, N.C.: McFarland & Co., 2006.
  • Dorottya Magyar Széchey. For it is battle enough having a past such as this to confess: a comparative analysis of Agate Nesaule's A woman in amber and Imre Kertész's Fatelessness. Saarbrücken: VDM Verlag Dr. Müller, 2008.

Ārējās saites

labot šo sadaļu