Augusta Ada Kinga (angļu: Augusta Ada King, Countess of Lovelace; dzimusi Augusta Ada Bairona (Augusta Ada Byron) 1815. gada 10. decembrī, mirusi 1852. gada 27. novembrī), pazīstama kā Ada Lavleisa (Ada Lovelace), bija angļu matemātiķe un rakstniece. Lavleisa galvenokārt ir pazīstama ar darbu pie Čārlza Bebidža analītiskās mašīnas. Viņa bija pirmā, kas saprata, ka šai iekārtai iespējamas funkcijas, kas pārsniedz tikai rēķināšanu, un publicēja pirmo algoritmu, kas paredzēts šādai iekārtai. Tādēļ viņa tiek uzskatīta par pasaulē pirmo programmētāju.[1][2][3]
Viņas tēvs ir angļu dzejnieks Bairons, taču tēvs pameta Lielbritāniju, kad Ada bija četrus mēnešus veca. Adas māte Annabella Milbanka Bairona (matemātiķe) sekmēja viņas interesi par matemātika un loģiku. Viņu privāti apmācīja dažādi pasniedzēji, vēlāk mācījusies pati, padziļinātajā apmācībā palīdzēja Londonas Universitātes matemātikas profesors Augusts De Morgans. Pusaudzes gados matemātikas talanta dēļ viņa iedraudzējās ar citu matemātiķi — Čārlzu Bebidžu, ar ko arī kopā strādājusi. No 1842. līdz 1843. gadam iztulkojusi itāļu militārā inženiera Luidži Menabrejas rakstu Notions sur la machine analytique de Charles Babbage (1842; "Čārlza Bebidža analītiskās mašīnas elementi"), ko papildināja ar savām piezīmēm. Šajās piezīmēs ir informācija, ko daudzi uzskata par pasaulē pirmo datorprogrammu — algoritmu, ko ir paredzēts apstrādāt ar mašīnu. Aprakstīja, kā Bebidža analītiskā mašīna varētu tikt uzprogrammēta, lai aprēķinātu Bernulli skaitļus. Lavleisa uzskatīja, ka datori būtu spējīgi veikt vairāk uzdevumu, nekā vienkārši veikt aprēķinus.
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē katru gadu tiek pasniegta Adas Lavleisas stipendija labākajai studentei.[4]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ada Lavleisa.
