Ada Lavleisa

Augusta Ada Kinga (angļu: Augusta Ada King, Countess of Lovelace; dzimusi Augusta Ada Bairona (Augusta Ada Byron) 1815. gada 10. decembrī, mirusi 1852. gada 27. novembrī), pazīstama kā Ada Lavleisa (Ada Lovelace), bija angļu matemātiķe un rakstniece. Lavleisa galvenokārt ir pazīstama ar darbu pie Čārlza Bebidža analītiskās mašīnas. Viņa bija pirmā, kas saprata, ka šai iekārtai iespējamas funkcijas, kas pārsniedz tikai rēķināšanu, un publicēja pirmo algoritmu, kas paredzēts šādai iekārtai. Tādēļ viņa tiek uzskatīta par pasaulē pirmo programmētāju.[1][2][3]

Ada Lavleisa
Ada Lovelace
Ada Lavleisa 1840. gadā
Ada Lavleisa 1840. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1815. gada 10. decembrī
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Mirusi 1852. gada 27. novembrī (36 gadi)
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Tautība Angliete
Zinātniskā darbība
Zinātne Matemātika

Viņas tēvs ir angļu dzejnieks Bairons, taču tēvs pameta Lielbritāniju, kad Ada bija četrus mēnešus veca. Adas māte Annabella Milbanka Bairona (matemātiķe) sekmēja viņas interesi par matemātika un loģiku. Viņu privāti apmācīja dažādi pasniedzēji, vēlāk mācījusies pati, padziļinātajā apmācībā palīdzēja Londonas Universitātes matemātikas profesors Augusts De Morgans. Pusaudzes gados matemātikas talanta dēļ viņa iedraudzējās ar citu matemātiķi — Čārlzu Bebidžu, ar ko arī kopā strādājusi. No 1842. līdz 1843. gadam iztulkojusi itāļu militārā inženiera Luidži Menabrejas rakstu Notions sur la machine analytique de Charles Babbage (1842; "Čārlza Bebidža analītiskās mašīnas elementi"), ko papildināja ar savām piezīmēm. Šajās piezīmēs ir informācija, ko daudzi uzskata par pasaulē pirmo datorprogrammu — algoritmu, ko ir paredzēts apstrādāt ar mašīnu. Aprakstīja, kā Bebidža analītiskā mašīna varētu tikt uzprogrammēta, lai aprēķinātu Bernulli skaitļus. Lavleisa uzskatīja, ka datori būtu spējīgi veikt vairāk uzdevumu, nekā vienkārši veikt aprēķinus.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē katru gadu tiek pasniegta Adas Lavleisas stipendija labākajai studentei.[4]

Pirmā datorprogrammētājaLabot

1840.gadā Čārlzs Bebidžs tika uzaicināts uz semināru Turīnas Universitātē par savu analītisko mašīnu. Viņa lekcija tika pārrakstīta franču valodā, un šis pārraksts vēlāk tika publicēts žurnālā " Bibliothèque universelle de Genève" 1842.gadā oktobrī. Beibidža draugs Čārlzs Vitstons lūdza Adai Lavleisai pārtulkot lekcijas pārrakstu angļu valodā. Pēc tam Lavleisa papildināja dokumentu ar piezīmēm, kas tika pievienotas tulkojumam. Ar Bebidža palīdzību, viņa šim tulkojumam veltīja vairāk nekā gadu. Šīs piezīmes bija apjomīgākas nekā pārraksts franču valodā, un 1843.gadā tika publicētas grāmatā "Scientific Memoirs".

Adas Lavleisas piezīmes bija sarindodas alfabētiskā secībā, G piezīmē viņa apraksta algoritmu Bernuļa skaitļu aprēķināšanai, kas paredzēts Analītiskajam dzinējam. Tas tiek uzskat'its par pirmo publicēto algoritmu, kas īpaši pielāgots īstenošanai datorā, un šī iemesla dēļ, Ada Lavleisa bieži tiek minēta kā pirmā datorprogrammētāja.

AtsaucesLabot

  1. J. Fuegi and J. Francis, "Lovelace & Babbage and the creation of the 1843 'notes'". IEEE Annals of the History of Computing 25 No. 4 (October—December 2003): 16—26. Digital Object Identifier
  2. «Ada Byron, Lady Lovelace». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 11. jūlijs.
  3. "Ada Lovelace honoured by Google doodle". The Guardian. Retrieved 10 December 2012
  4. «Pasniegta lēdijas Adas Lavleisas stipendija un Čarlza Bebidža balva programmēšanā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 21. janvārī. Archived 2015. gada 18. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saitesLabot