Acu slimības ir cilvēka vai dzīvnieka acu saslimšanas. Tās iedalās pastāvīgajās (glaukoma, trahoma, katarakta, dažādi iekaisumi — konjunktīvie, radzenes un varavīksnenes), un citu slimību komplikāciju radītajās.[1] Zinātni par acu slimībām sauc par oftalmoloģiju.

Glaukoma ir acs iekšējā spiediena palielināšanās un redzes funkciju pavājināšanās. Slimību ārstē ar medikamentiem vai ķirurģiski, tās ārstēšanai svarīga agrīna noteikšana.

Katarakta ir lēcas apduļķošanās, parasti vecuma izmaiņu, retāk traumu vai citu slimību ietekmē. Ārstē ķirurģiski.

Trahoma ir infekcioza saslimšana, kas rada rētošanos acs radzenē un gļotādā. Var rasties arī no mehāniskām vai ķīmiskām traumām, izraisa aklumu. Ap 20. gadsimta 50. gadiem tā Latvijā bija praktiski likvidēta.[1]

Pie acu saslimšanām pieskaita arī citus redzes traucējumus, kā gaismas laušanas traucējumus (tuvredzību, tālredzību, astigmatismu, audzējus acīs un to tuvākajā apkārtnē, kā arī parazītu radītos bojājumus.[1]

Oftalmoloģija Latvijā

labot šo sadaļu

1864. gadā Rīgā atvēra pirmo acu slimnīcu Latvijā.[2] Jāni Tālbergu (1844—1884) uzskata par pirmo latviešu oftalmologu. Zinātniski pētījumi sākās 1922. gadā, kad Latvijas Universitātē nodibināja acu slimību katedru, ko 1932.—1934. gados vadīja J. Ruberts.[1] 1934. gadā K. Balodis kļuva par pirmo, kas veicis acs radzenes pārstādīšanu.[2]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  20. lpp.
  2. 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 278. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu