Abels Ganss
Abels Ganss (franču: Abel Gance; dzimis Abels Eižēns Aleksandrs Pertons (franču: Abel Eugène Alexandre Perthon) 1889. gada 25. oktobrī, miris 1981. gada 10. novembrī)[1] bija franču kinorežisors, scenārists un filmu producents. Kopā ar Deividu Grifitu un Sergeju Eizenšteinu viņš bija viens no mūsdienu kinematogrāfisko tehniku pamatlicējiem un nozīmīgākajiem pionieriem kino vēsturē.[2]
| Abels Ganss Abel Gance | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
Abels Eižēns Aleksandrs Pertons 1889. gada 23. janvārī  Parīze, Francija |
| Miris |
1981. gada 10. novembrī (92 gadu vecumā) Parīze, Francija |
| Nodarbošanās |
kinorežisors scenārists kinoproducents |
| Darbības gadi | 1909—1971 |
Gansa vispazīstamākie darbi ir mēmās filmas "Es apsūdzu" (J'accuse, 1919), "Ritenis" (La Roue, 1923) un "Napoleons" (1927). Vēlāk uzņēmis arī skaņu filmas, starp kurām pazīstamākās ir Austerlitz (1960), Cyrano and d'Artagnan (1964) un Bonaparte et la révolution (1971).
1981. gadā Ganss saņēmis BAFTA Fellowship balvu par mūža ieguldījumu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Archives de Paris. acte no 4880.». archivesenligne. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. februārī. Skatīts: jūnijs 18, 2014. Arhivēts 2014. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Abel Gance vu par huit cinéastes des années vingt». 1895 Revue de l'association française de recherche sur l'histoire du cinéma. Skatīts: jūnijs 18, 2014.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abels Ganss.
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
 | Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |