ASV elektoru kolēģija

ASV elektoru kolēģija ir orgāns, kas ievēl ASV prezidentu un viceprezidentu.

Elektoru kolēģijas karte — 2012. gada ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanu uzvarētājs Baraks Obama (Demokrāti) uzvarēja tautas balsojumā 26 štatos un Kolumbijas apgabalā, iegūstot 332 elektoru balsis. Sāncensis Mits Romnijs (Republikāņi) uzvarēja tautas balsojumā 24 štatos, iegūstot 206 elektoru balsis

ASV pilsoņi prezidentu un viceprezidentu neievēl tieši, viņi balso par elektoriem, kas parasti apsola balsot par konkrētiem kandidātiem. Katra štata elektoru skaits sakrīt ar štata pārstāvju skaitu ASV Kongresā, Kolumbijas apgabala elektoru skaits atbilst elektoru skaitam štatā ar vismazāko elektoru skaitu. Šāda sistēma izveidota, lai visiem štatiem būtu iespēja ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Kopš 1964. gada elektoru skaits ir 538, bet katra štata elektoru skaits, tāpat kā pārstāvju skaits Kongresā, ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita štatā un tiek pārskatīts reizi desmit gados. Kārtību, kādā ieceļ elektorus, katrs štats var noteikt atsevišķi, mūsdienās elektorus visos štatos ievēl. Elektoru kandidātus izvirza štatu valdībās esošās partijas vasarā pirms vēlēšanām, kas savukārt notiek gada, kurš dalās ar četri (piemēram, 2000, 2004, 2008) pirmajā otrdienā, kas iekrīt laika posmā no 2. līdz 8. novembrim. Mūsdienās elektoru kandidāti parasti pieder pie kādas no partijām, kuru locekļi kandidē uz prezidenta amatu un jau pirms vēlēšanām ir zināms, par ko katrs elektora kandidāts gatavojas balsot, ja tiks ievēlēts, tomēr elektori var izvēlēties, par ko balsot, un viņiem nav pienākums balsot par savas partijas kandidatūru.

Parasti elektoru vēlēšanās balso par partiju, nevis katru elektoru, un uzvarējusī partija iegūst visas štata balsis. Ievēlētie elektori decembrī četrdesmit vienu dienu pēc vēlēšanām tiekas sava štata administratīvajā centrā (tādējādi vēlēšanu kolēģija nekad nepulcējas pilnā skaitā), lai ievēlētu prezidentu un viceprezidentu, kurus ievēl atsevišķos balsojumos. Elektoru balsis skaita Senāts, kad balsis saskaitītas, Senāta prezidents, kas ir amatā esošais viceprezidents, rezultātu nolasa jaunievēlētā Kongresa kopsesijā. Kongress var apstrīdēt jebkura štata balsojumu, ja iebilst pa loceklim no abām apakšpalātām. Ja neviens kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu pārsvaru, prezidentu ievēl Pārstāvju palāta, balsojot par trim augstāko rezultātu sasniegušajiem kandidātiem, šajā gadījumā balso štatu delegācijas, kurām katrai ir viena balss. Viceprezidentu šādā gadījumā savukārt ievēl Senāts. Pastāv iespēja, ka par prezidentu kļūst kandidāts, kas nav saņēmis tautas vairākuma atbalstu elektoru vēlēšanās, tomēr uzvarējis vēlēšanu kolēģijas balsojumā. Šajā gadsimtā tas ir noticis divreiz. 2000. gadā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Džordžs V. Bušs, kas bija saņēmis par 0,5 pp mazāk balsu nekā viņa sāncensis Els Gors. Nesenākais precedents bija 2016. gadā, kad prezidenta vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps, kas bija saņēmis par 2 pp mazāk balsu nekā viņa sāncense Hilarija Klintone.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV elektoru kolēģija.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
• «ASV prezidenta vēlēšanu sistēmas pamatā – neuzticēšanās pūļa spriestspējai». aprinkis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. novembrī. Skatīts: 2016. gada 6. novembrī. Arhivēts 2016. gada 12. novembrī, Wayback Machine vietnē.