Urzula fon der Leiena

vācu politiķis

Urzula fon der Leiena[1] (vācu: Ursula von der Leyen, dzimusi Albrehta (Albrecht) 1958. gada 8. oktobrī) ir vācu politiķe no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU). 2019. gada 16. jūlijā ievēlēta par Eiropas Komisijas prezidenti, amatā stājās 1. decembrī.[2]

Urzula fon der Leiena
Ursula von der Leyen
(Ursula von der Leyen) 2019.07.16. Ursula von der Leyen presents her vision to MEPs 2 (cropped).jpg
2019. gadā
Eiropas Komisijas prezidente
Amata sākums
2019. gada 1. decembris
Viceprezidents (i) Valdis Dombrovskis, Franss Timmermanss, Margrēte Vestagere (izpildvietnieki)
Priekštecis Žans Klods Junkers
Vācijas aizsardzības ministre
Amatā
2013. gada 17. decembris — 2019. gada 17. jūlijs
Premjerministrs Angela Merkele
Priekštecis Tomass Demezjērs
Pēctecis Annegrēta Krampa-Karrenbauere

Dzimšanas dati 1958. gada 8. oktobrī (61 gads)
Valsts karogs: Beļģija Brisele, Beļģija
Politiskā partija Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība
Dzīvesbiedrs(-e) Heiko fon der Leiens
Augstskola Hannoveres Medicīnas augstskola
Reliģija luterānisms
Paraksts Ursula von der Leyen signature.svg

DzīvesgājumsLabot

Dzimusi Briselē politiķa, bet tolaik Eiropas Komisijas ierēdņa ģimenē. Studējusi Getingenē, Minsterē, Londonas Ekonomikas skolā un Hannoveres Medicīnas augstskolā. 1990. gadā iestājās CDU. 2003. gadā tika ievēlēta Lejassaksijas Landtāgā. No 2003. līdz 2005. gadam bija Lejassaksijas ministre, atbildīgā par sociālajiem jautājumiem. No 2005. gada novembra līdz 2009. gada novembrim fon der Leiena bija Vācijas ģimenes un jaunatnes lietu ministre, bet no 2009. gada novembra līdz 2013. gada 17. decembrim — Vācijas darba un sociālo lietu ministre, abos gadījumos Angelas Merkeles valdībā.

Darbodamās kā Vācijas valdības ministre, ieviesa vairākus jaunumus. Reformēja dzemdību sociālā nodrošinājuma sistēmu, tai skaitā ieviešot divu mēnešu pēcdzemdību atvaļinājumu bērna tēvam (Vätermonate), nostiprināja tiesību aktus pret bērnu pornogrāfiju tīmeklī, nesekmīgi centās ieviest obligātās sieviešu kvotas uzņēmumu vadībā. Atbalstīja vēl lielāku Eiropas valstu integrāciju. No 2013. gada viņa bija Vācijas Aizsardzības ministre Angelas Merkeles trešajā kabinetā, pirmā sieviete Vācijas vēsturē, kura vadīja Aizsardzības ministriju. 2015. gada 27. septembrī parādījās baumas par ministres iespējamo plaģiātismu doktora disertācijā.[3]

2019. gada 2. jūlijā Eiropadome izvirzīja Urzulas fon der Leienas kandidatūru Eiropas Komisijas prezidentes amatam. 16. jūlijā Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu (383 par, 327 pret) viņu ievēlēja šajā amatā.[4] Savus pienākumus viņa sāka pildīt 2019. gada 1. decembrī.

AtsaucesLabot

  1. «Valsts valodas centrs par Eiropas Komisijas prezidentes personvārda atveidi latviešu valodā». termini.gov.lv. Skatīts: 2019. gada 16. oktobrī. Šajā gadījumā pamatā ir vācu uzvārda von der Leyen vīriešu dzimtes forma fon der Leiens, kuras vīriešu dzimtes galotne -s aizstājama ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni. Tā kā uzvārds Leiens neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem (piemēram, ūdens, rudens, zibens, akmens), atbilstošā sieviešu dzimtes galotne saskaņā ar noteikumu 33. punktu ir -a un Komisijas priekšsēdētājas uzvārda forma latviešu valodā ir fon der Leiena.
  2. Parliament elects new European Commission (infographic) European Parliament News 2019. gada 27. novembrī
  3. "Vācijas aizsardzības ministre izpelnījusies apsūdzību plaģiātismā". Diena. 2015. gada 28. decembris. Atjaunināts: 2016. gada 16. jūnijā.
  4. «Video: Parlaments apstiprina Urzulu fon der Leienu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā». Eiropas Parlaments. 2019. gada 17. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 16. oktobrī.

Ārējās saitesLabot