2007. gada referendums par valsts drošības likumiem
Referendums par valsts drošības likumiem notika 2007. gada 7. jūlijā.
2007. gada 8. janvārī A. Kalvīša vadītais Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma un Saeima 1. martā apstiprināja grozījumus Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likumā. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 10. martā apturēja likumu publicēšanu. Satversmes tiesā tika iesniegts 20 Saeimas SC un JL deputātu pieteikums par grozījumu Nacionālās drošības likumā atbilstību Satversmei.
Parakstu vākšanu par referendumu atbalstīja JL, SC, PCTVL, LSDSP, "Dzimtene", "Visu Latvijai!" un Eiroskeptiķi.
29. martā Saeima atcēla grozījumus.
Laikā no 3. aprīļa līdz 2. maijam tika savākti 211 252 paraksti[1] par Nacionālās drošības likuma grozījumu izvērtēšanu referendumā, bet par Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem — 211 194 paraksti. Referenduma rīkošanai bija nepieciešami 149 064 jeb 10% balsstiesīgo pilsoņu paraksti. CVK nolēma, ka referendums notiks 7. jūlijā. 12. jūnijā Satvesmes tiesa izbeidza tiesvedību lietā[2] sakarā ar to, ka apstrīdētā norma, kā arī Satversmes 81. pants, zaudēja spēku.
Lai tautas nobalsošana tiktu atzīta par notikušu, tajā vajadzētu piedalīties 453 730 balsotājiem (pusei no tiem, kas piedalījās 9. Saeimas vēlēšanās). Referendumā piedalījās aptuveni 338 000 pilsoņu, no tiem apmēram 96% balsoja par likumu grozījumu atcelšanu.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Referendums par drošības iestāžu likumiem notiks
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. septembrī. Skatīts: 2007. gada 25. septembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. septembrī. Skatīts: 2007. gada 5. jūlijā.
- ↑ «:: CVK » Tautas nobalsošana 2007 » Provizoriskie rezultāti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2007. gada 9. jūlijā. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2007. gada 9. jūlijā.