1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls
1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls bija futbola spēle starp Francijas klubu Marseļas "Olympique" un Itālijas klubu AC Milan, kas tika aizvadīta 1993. gada 26. maijā, Olimpiskajā stadionā, Minhenē.
| |||||||
| Turnīrs | 1992.—1993. gada UEFA Čempionu līga | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Datums | 1993. gada 26. maijs | ||||||
| Norises vieta |
Minhenes Olimpiskais stadions Minhene, Vācija | ||||||
| Tiesnesis | Kurts Retlisbergers (Šveice) | ||||||
| Skatītāji | 64,444[1] | ||||||
|
← 1992 (Eiropas kauss) 1994 → | |||||||
Finālā vienīgos vārtus spēles 43. minūtē, pēc sitiena ar galvu, guva Kotdivuārā dzimušais Marseļas komandas aizsargs Bazils Bolī, nodrošinot savai komandai pirmo Eiropas kausa titulu. Tā bija pirmā reize, kad Francijas komanda uzvarēja Eiropas kausā. Neviens cits Francijas līgas klubs nesasniedza finālu līdz 2004. gadam, kad to paveica AS Monaco.
Vēlāk atklājās, ka Marseļas klubs un tā prezidents Bernārs Tapī bija iesaistīti spēļu sarunāšanas skandālā, 1992.–1993. gada sezonā (kurā Marseļas "Olympique", iespējams, maksāja Valenciennes komandai, lai zaudētu spēli), kā rezultātā, viņi tika pazemināti uz 2. divīziju un viņiem tika liegta dalība Eiropas futbolā nākamajā sezonā. Tā kā skandāls skāra tikai Francijas līgas spēles, Marseļas kluba statuss kā 1993. gada Eiropas čempioniem netika ietekmēts.
Pirmais Čempionu līgas fināls izrādījās pēdējā spēle "AC Milan" meistarīgajam, bet bieži traumas gūstošajam nīderlandiešu uzbrucējam Marko van Bastenam, kuram tobrīd bija 28 gadi; tiekot nomainītam 86. minūtē, noguruma un kārtējā potītes savainojuma dēļ, nākamos divus gadus viņš pavadīja, lai atveseļotos, pirms 1995. gada augustā paziņoja par karjeras beigšanu.[2]
Komandas
labot šo sadaļuSekojošā tabulā fināli līdz 1992. gadam bija Eiropas kausa ērā, kopš 1993. gada – UEFA Čempionu līgas ērā.
| Komanda | Iepriekšējās piedalīšanās finālā (treknrakstā parādīti uzvarētāji) |
|---|---|
 Marseille
|
1 (1991) |
 Milan
|
5 (1958, 1963, 1969, 1989, 1990) |
Ceļš uz finālu
labot šo sadaļu- Tālāka informācija: 1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| Marseille
|
Kārta | Milan
| ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Pretinieks | Agg. | 1. spēle | 2. spēle | Pretinieks | Agg. | 1. spēle | 2. spēle | |
.svg){kind=small} Glentoran
|
8–0 | 5–0 (A) | 3–0 (H) | Pirmā kārta |  Olimpija Ljubljana
|
7–0 | 4–0 (H) | 3–0 (A) |
 Dinamo București
|
2–0 | 0–0 (A) | 2–0 (H) | Otrā kārta |  Slovan Bratislava
|
5–0 | 1–0 (A) | 4–0 (H) |
| Pretinieks | Rezultāts | Grupu turnīrs | Pretinieks | Rezultāts | ||||
 Rangers
|
2–2 (A) | 1. spēļu kārta |  IFK Göteborg
|
4–0 (H) | ||||
 Club Brugge
|
3–0 (H) | 2. spēļu kārta |  PSV Eindhoven
|
2–1 (A) | ||||
.svg){kind=small} CSKA Moscow
|
1–1 (A) | 3. spēļu kārta |  Porto
|
1–0 (A) | ||||
| CSKA Moscow
|
6–0 (H) | 4. spēļu kārta | Porto
|
1–0 (H) | ||||
| Rangers
|
1–1 (H) | 5. spēļu kārta | IFK Göteborg
|
1–0 (A) | ||||
| Club Brugge
|
1–0 (A) | 6. spēļu kārta | PSV Eindhoven
|
2–0 (H) | ||||
| A grupas uzvarētājs | B grupas uzvarētājs | |||||||
Piezīmes: (H) - mājās; (A) - izbraukumā
Spēle
labot šo sadaļu| 1993. gada 26. maijs 20:15 CET | |||
| Marseļas "Olympique"
|
1–0 | AC Milan
|
Olimpiskais stadions, Minhene Skatītāji: 64,444[1] Tiesnesis: Kurts Retlisbergers (Šveice) |
Bolī  44'
|
Pārskats |
        Marseļas "Olympique"
|
    AC Milan
|
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Līnijtiesneši:
Zivanko Popovičs (Šveice) Ervins Kreigs (Šveice) Ceturtais tiesnesis: Seržs Mūmentālers (Šveice) |
Pēcspēles notikumi
labot šo sadaļuMarseļas "Olimpique" triumfs joprojām ir pretrunīgs, saistībā ar apsūdzībām dopinga lietošanā, ko apgalvo Marsels Desajī, Žans Žaks Eidelī, Kriss Vodls un Tonijs Kaskarino. Pēc Eidelī teiktā, "visi (viņi) veica virkni injekciju" 1993. gada Čempionu līgas finālā, izņemot Rūdiju Felleru. Desajī un Kaskarino apgalvoja, ka kluba prezidents Bernārs Tapī pats izplatījis tabletes un injekcijas. Intervijā franču žurnālam Le Point Žans Pjērs de Mondenārs sacīja, ka Marseļas komandas ģērbtuvē bija tāfele, uz kuras bija rakstīts "injekcijas visiem". Tapī tikai atzina, ka daži spēlētāji ieņēma kaptagonu.[3][4][5][6]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «2. Finals». UEFA Champions League Statistics Handbook 2016/17. Nyon : Union of European Football Associations. 2017. 1. lpp. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlis.
- ↑ Marco Imarisio. «Oggi su 7 Marco van Basten: «Ho visto la depressione. Ma adesso sono sereno»». Corriere della Sera (itāļu), 2020-02-28. Skatīts: 2024-11-24.
- ↑ Christopher Weir. «The glory and the corruption of Marseille's kings of 1993, the team that conquered Europe». These Football Times (en-GB), 2018-10-30. Skatīts: 2024-11-25.
- ↑ Thomas Kistner. Schuss. Die geheime Dopinggeschichte des Fußballs. Droemer, 2015. 62. lpp. ISBN 978-3-426-27652-5. OCLC 948696330.
- ↑ Malte Oberschelp. «Doping im Fußball: "Schärfer und hungriger"». Der Spiegel (vācu), 2006-04-12. ISSN 2195-1349. Skatīts: 2024-11-25.
- ↑ «DOPAGE DANS LE FOOTBALL - Mondenard : "Les footballeurs sont de grands malades"». Le Point (franču). 2010-11-17. Skatīts: 2024-11-25.
- Dixon, James (2020). The Fix: How the first Champions League was won and why we all lost. Pitch. ISBN 9781785317781.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- 1992.–1993. gada sezona UEFA mājaslapā (angliski)