16. maija apvērsums (Koreja)

16. maija apvērsums (korejiešu: 5.16 군사정변) bija militārs apvērsums, kas notika Dienvidkorejā 1961. gada 16. maijā. To vadīja ģenerālis Paks Čonhi, kurš pēc tam nākamajās desmitgadēs kļuva par vienu no visietekmīgākajām un pretrunīgākajām personām Korejas modernajā vēsturē.

Vēsture

Pēc Korejas kara (1950—1953) Dienvidkorejā valdīja nestabilitāte, valstī bija liela ekonomiskā krīze, korupcija un nemieri. Demokrātiskā valdība, kuru vadīja premjerministrs Čans Mjons (Chang Myon), cīnījās ar iekšējiem konfliktiem un nespēja stabilizēt valsti.

1961. gada 16. maijā ģenerālis Paks Čonhi un viņa sabiedrotie organizēja valsts apvērsumu, kas īsā laikā gāza civilo valdību. Armija ātri ieņēma Seulu un citus svarīgus objektus, Čans Mjons tika atstādināts no amata. Pēc apvērsuma tika izveidota militāra hunta, ko dēvēja par Augstāko nacionālās atjaunošanas padomi. Šī hunta pārņēma varu un izveidoja pagaidu militāru režīmu. Paks Čonhi kļuva par vadošo figūru jaunajā militārajā režīmā. Lai arī sākotnēji apvērsums tika attaisnots ar nepieciešamību stabilizēt valsti, Paks Čonhi vēlāk nostiprināja savu varu un 1963. gadā kļuva par Dienvidkorejas prezidentu. Tiek uzskatīts, ka vēlēšanu process nebija pilnībā brīvs un taisnīgs, jo Paks izmantoja savu militāro ietekmi, lai iegūtu priekšrocības. Viņš ieguva 52% balsu, kas bija pietiekami, lai uzvarētu demokrātisko kandidātu Junu Bomi (Yun Bo-seon), bijušo prezidentu.

1972. gadā Paks izdeva Yushin konstitūciju, kas piešķīra prezidentam gandrīz neierobežotas pilnvaras, tostarp tiesības iecelt parlamenta locekļus un neierobežoti pagarināt prezidentūras termiņus. Šī konstitūcija faktiski padarīja viņu par mūža prezidentu.

Čonhi režīms ilga no 1961. līdz 1979. gadam, kad viņš tika nogalināts atentātā, kuru veica viņa paša slepenās policijas vadītājs Kims Jegujs (Kim Jae-gyu).

Režīma ietekme uz ekonomiku

Paka Čonhi laikā Dienvidkoreja piedzīvoja ievērojamu ekonomisko izaugsmi. Viņa valdība ieviesa vairākas reformas, kas palīdzēja industrializēt valsti un izveidot pamatu modernai Dienvidkorejas ekonomikai, tostarp 5 gadu plānu sēriju, kas bija vērsta uz mērķtiecīgu ekonomikas attīstību, uzsvaru liekot uz smagās rūpniecības, celtniecības, tērauda ražošanas, kuģubūves, ķīmijas un elektronikas industriju attīstību. Pirmais piecu gadu plāns sākās 1962. gadā, kurš koncentrējās uz industrializāciju un infrastruktūras veidošanu. Paks izveidoja ciešu sadarbību starp valdību un privāto sektoru, kā rezultātā parādījās spēcīgas korporācijas jeb čeboli (chaebols), piemēram, Samsung, Hyundai un LG, kuras vēlāk kļuva par globāliem līderiem.

Paka valdība orientējās uz eksportu kā ekonomikas izaugsmes galveno dzinējspēku. Eksportējošiem uzņēmumiem tika piešķirtas dažādas subsīdijas, kredīti un nodokļu atvieglojumi, kas veicināja eksporta preču ražošanas pieaugumu.

Valsts uzsāka plaša mēroga infrastruktūras projektus, tostarp ceļu, dzelzceļu un elektrotīklu izbūvi. 1970. gadā tika uzsākta "Jaunās ciema kustība" (Saemaul Undong), kas vērsta uz lauku teritoriju modernizāciju un dzīves līmeņa paaugstināšanu.

Lai gan Paka ekonomiskās reformas veicināja izaugsmi, tās balstījās uz stingru darba disciplīnu un valdības stingru kontroli pār arodbiedrībām, tādējādi nodrošinot stabilitāti ražošanas sektorā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 16. maija apvērsums.