2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija desmitās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pirmās vēlēšanas pēc Breksita. Tās norisinājās visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs laikā no 6. līdz 9. jūnijam (Latvijā — 8. jūnijā). Ievēlamo deputātu skaits bija 720.
| |||
720 | |||
|---|---|---|---|
|
| |||
| |||
Vēlētāju aptauju dati
labot šo sadaļuPēc aptauju datiem Vācijā kristīgie demokrāti ieguva 30% balsu, "Alternatīva Vācijai" ap 16% balsu, bet Sociāldemokrātu partija 14% balsu. Francijā pārliecinošu uzvaru guva Nacionālā apvienība (32,4% balsu), Atdzimšanas partija ieguva 15,2% valsu, bet sociālisti 14% balsu. Itālijā "Itālijas brāļi" (Fratelli d'Italia) ieguva ap 27% balsu. Nīderlandē pirmo vietu izcīnīja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija (21,6%), bet Brīvības partija ieguva aptuveni 17,7% balsu.[1]
Rezultāti
labot šo sadaļuVēlēšanu oficiālie rezultāti kļuva zināmi tikai 10. jūnijā, un tad līdz 4. jūlijam veidosies EP politiskās grupas. Jaunievēlētie deputāti sāks darbu pirmajā plenārsēdē, kas notiks no 16. līdz 19. jūlijam Strasbūrā.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Eiropas Parlamenta vēlēšanās labi panākumi labējo populistu partijām lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā