Žverīnas seņūnija
Žverīnas seņūnija (lietuviešu: Žvėryno seniūnija; Žvėrynas; burtiski 'zvērnīca') ir Viļņas seņūnija. Tā ir viena no vecākajām Viļņas apkaimēm un pēc izmēra mazākā seņūnija. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, tās 2,6 km² platībā dzīvo 11 079 cilvēki. Apkaime atrodas Neres upes krastā uz rietumiem no Lietuvas parlamenta ēkas. Upe ieskauj to no trijām pusēm un izolē to no pilsētas. Upes otrā krastā atrodas Vinģa parks.
| Žverīna | |
|---|---|
| Seņūnija | |
| Žvėrynas | |
 Skats uz Žverīnu 1873-1881 | |
  Žverīna | |
| Koordinātas: 54°41′32″N 25°15′0″E / 54.69222°N 25.25000°EKoordinātas: 54°41′32″N 25°15′0″E / 54.69222°N 25.25000°E | |
| Valsts |
 Lietuva |
| Apriņķis | Viļņas apriņķis |
| Pašvaldība | Viļņas pilsētas pašvaldība |
| Platība | |
| • Kopējā | 2,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2011) | |
| • kopā | 11 079 |
| • blīvums | 4 261,2/km² |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
 Žverīna Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnēji apkaime piederēja Radzivilu ģimenei, kuri šeit uzturēja savvaļas dzīvniekus medību nolūkiem (no tā arī radies nosaukums). 1825. gadā šeit tika uzbūvēta vasaras māja, kura vēlāk kļuva par Viļņas guberņas gubernatora rezidenci. 19. gadsimta beigās Žverīna kļuva par uzņēmēja īpašumu, kurš pārdeva atsevišķus zemesgabalus pilsētas iedzīvotājiem. 1901. gadā tā tika iekļauta pilsētas teritorijā. Žverīna kļuva par pirmo plānoto apkaimi ar taisnām ielām un taisnstūrveida apbūves kvartāliem. Tā saglabājas pārsvarā kā dzīvojamais rajons ar ļoti nelielu skaitu rūpniecības ēkām. Pēc tam, kad Lietuva 1990. gadā atguva neatkarību, Žverīna kļuva par vienu no prestižākajām apkaimēm.
Žverīnā atrodas vairākas valdības un izglītības iestādes, finanšu un apdrošināšanas uzņēmumi, kā arī veselības aprūpes iestādes. Žverīnā atrodas vienīgā Viļņas kenesa.
 | Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |