Ūdensspolītes (Planorbidae) ir gliemežu klases dzimta, kas iekļauj sevī saldūdenī dzīvojošus gliemežus. Šī dzimta piedēvēta franču izcelsmes amerikāņu zoologam Konstantīnam Rafineskam, kurš 1815. gadā izveidoja Planorbia apakšdzimtu. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti pasaules saldūdens baseinos, ieskaitot Latviju (Latvijā ir zināmas 14 ūdensspolīšu sugas). Ģeohronoloģiski dīķgliemeži ir zināmi no juras perioda līdz mūsdienām.

Ūdensspolītes
Planorbidae Rafinesque, 1815
Ūdensspolītes dūkstāju ūdensspolītes.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
VirstipsSpirālveidīgie (Lophotrochozoa)
TipsGliemji (Mollusca)
KlaseGliemeži (Gastropoda)
ApakšklaseDažādžauņi (Heterobranchia)
InfraklaseEitineiras (Euthyneura)
VirskārtaSaldūdens plaušgliemeži (Hygrophila)
VirsdzimtaLimneoīdejas (Lymnaeoidea)
DzimtaŪdensspolītes (Planorbidae)
Iedalījums
Ūdensspolītes Vikikrātuvē

Čaulas ir diskveidīgas, un var būt savītas gan pa labi, gan arī pa kreisi. Īpatņiem iekšējie orgāni (plaušas, dzimumorgāni, izvadorgāni) ir nobīdīti uz kreiso pusi. Taustekļi ir gari un tievi, šķērsgriezumā cilindriski. Acis izvietotas pie to iekšējās pamatnes. Galva ir ar lielu velāro laukumu. Ģenitālijas ir mainīgas. Žoklis sastāv no trim segmentiem: no augšējā (lielā), sānu (šaurā) un ļoti garā. Radula ir ar salīdzinoši nelielu zobu skaitu taisnajā horizontālajā rindā. Centrālais zobs ir divdaļīgs, sānu zobi ir lieli, divdaļīgi vai trīsdaļīgi, bet malējie ir gari, šauri un zoboti. Kreisajā pusē atrodas sekundārā žauna (pseidožauna), kas ir ļoti vaskularizēta.[1]

Ūdensspolīšu dzimtā ir iekļautas šādas apakšdzimtas un tajās neiekļautās ģintis[2]:

  • dzimta: Planorbidae Rafinesque, 1815

(†) — izmirušu organismu grupa.

  1. Aurele La Rocque, (1968) Pleistocene Mollusca of Ohio, Bulletin 62 (Four volume set), part 3, 482. lpp.
  2. MolluscaBase

Ārējās saites

labot šo sadaļu