Šverini (vācu: von Schwerin) ir sena dzimta, kuras piederīgie bija arī Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieki 16.—18. gadsimtā.

Šverinu dzimtas ģerbonis

VēstureLabot

Dzimtas saknes meklējamas Meklenburgā, par tās ciltstēvu uzskata 1178. gadā pieminēto Šverīnes soģi Bernardu (latīņu: Bernardus dictus advocatus). Kurzemes Šverinu atzars cēlies no Prūsijas hercoga padomnieka Jakoba no Šverinas, kurš 1574. gadā no Frīdriha no Kanicas (Friedrich von Kanitz) nopirka Alsungas pilsmuižu un 1576. gadā kļuva par pirmo Kurzemes bruņniecības vadītāju (Ritterschaftshauptmann).

1631. gada 2. augustā Johans Ulrihs fon Šverins tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā. Šverinu dzimtas Kurzemes atzars iznīka 1730. gados, 1738. gadā Alsungas pilsmuižu nopirka hercogs Ernests Johans Bīrons. Šverinu brīvkungu līnija turpinājās Zviedrijā, un vairākas līnijas pastāv Vācijā.[1]

Ārējās saitesLabot

  • Sveriges Ridderskaps och Adels Kalender. Stockholm: 1933, 1957
  • Ludwig Gollmert. Geschichte des Geschlechts von Schwerin. Gronau: 3 Bände, Berlin 1878

AtsaucesLabot