Špakovska parks
Špakovska parks, agrāk dendroloģiskais parks "Lazdukalni",[1] ir dendroloģiskais parks Ogrē, Pārogrē, Pavasara gatves un Lībiešu ielas ielokā. Parkā ir vairāk kā 7000 stādījumu, 412 dažādu sugu koku, košumkrūmu un citu stādījumu. Pārstāvētas tādas sugas, kā ginks, Vācijas mespils, austrumu skābardis, Mandžūrijas riekstkoks u.c.[2] Parks apskatāms, izstaigājot tajā izbūvētās takas 1,8 km garumā. Parks ir ļoti iecienīts jaunlaulāto vidū, notiek arī kāzu ceremonijas. Uz kalna augstieni ved 100 pakāpienu trepes, tā galā ir dīķis ar ūdensrozēm. Var izstaigāt Purva taku pa 70 m garām laipām, apskatīt dabu, 2 m dziļo dabisko akaci. No skatu torņa paveras skats uz Daugavu. Ieeja parkā ir bez maksas.[3]
| Špakovska parks | |
|---|---|
  Špakovska parks | |
| Tips | dendroloģiskais parks |
| Atrašanās vieta |
 Ogre, Latvija |
| Koordinātas | 56°49′7″N 24°36′20″E / 56.81861°N 24.60556°EKoordinātas: 56°49′7″N 24°36′20″E / 56.81861°N 24.60556°E |
| Platība | 8,5 ha |
| Dibināts | 1975. gadā |
Vēsture
labot šo sadaļuIecere izkopt meža teritoriju Ogrē un izveidot to par parku radās 1975. gadā. Galvenais priekšnosacījums ieceres realizācijai bija teritorijas unikālais reljefs — pakalni, ielejas un kalnā esošais dīķis.
Zemes gabalu, kura platība bija 6,4 ha,19. gs nogalē un 20. gs. sākumā apsaimniekoja kāds vācietis F.Milbergs, un viņam piederēja Marinhaus, kuru vietējie iedzīvotāji dēvēja par Mariņmuižu. Pēc vietējo iedzīvotāju liecībām Mariņmuiža bija divstāvu ēka ar četriem pīlāriem galvenajā fasādē. No ēkas līdz mūsdienām saglabājies tikai vīna pagrabs un klona grīdas fragmenti. Pie kalnā ierīkotā dīķa Milbergs bija uzbūvējis apaļas formas stiklotu paviljonu, kuru sauca par dziednīcu, bet dīķa saliņa kalpoja par sauļošanās vietu. Jau Indriķa hronikā Lazdukalnu teritorija esot minēta kā svēta vieta. Pirms Pirmā pasaules kara uz Milbergam piederošo stikloto namiņu, dziednīcu, apkārtnes iedzīvotāji esot nākuši uzņemt spēku un enerģiju.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Milberga sapņu muižiņu nopostīja vācu artilērija. Pats Milbergs pārcēlās uz Vāciju, bet viņa īpašums pamazām aizauga. Nekas nemainījās arī Latvijas brīvvalsts gados, kad dīķis un teritorija vēl vairāk aizauga ar krūmiem un kokiem. Izmaiņas šīs vietas izskatā neienesa arī padomju periods, vienīgi dīķis aizauga pilnīgi, bet brikšņi kļuva neizbrienami.
Parka izveide
labot šo sadaļuParka izveide sākās ar brīdi, kad neliela entuziastu grupa — Jānis Špakovskis, Jānis Polis un Benita Špakovska — saņēma atļauju sabiedriskā kārtā sakopt 6,4 ha lielo meža teritoriju. Paralēli tīrīšanas un kopšanas darbiem J. Špakovskis uzsāka arī koku stādīšanu izkoptajā teritorijā, izvēloties galvenokārt vērtīgu sugu kokus — ozolus, sarkanos ozolus, skābaržus, valriekstus, Marejas priedes u.c. Konsultācijas un padomus parka veidošanā sniedza dendrologi Aija Kaškure un profesors, bioloģijas zinātņu doktors Raimonds Cinovskis.
1993. gadā Ogres pilsētas dome pieņēma lēmumu piešķirt toreizējam dendroloģiskajam parkam Lazdukalni sabiedrībai svarīga objekta statusu, bet 2001. gadā parkam tika pievienota arī purva teritorija 2,2 ha platībā. Par “Lazdukalna” dendroloģiskā parka izveidošanu, labiekārtošanu un uzturēšanu Benitai un Jānim Špakovskiem Ogres novada dome 2007. gada novembrī piešķīra Ogres Goda pilsoņu nosaukumu.
Laukumā lielo kāpņu pakājē ik gadus svinēti parka rudens svētki ar Latvijas folkloras kopu piedalīšanos, notiek dažādi latviešu tradīciju pasākumi, kāzu ceremonijas. 2006. gada vasarā parkā uzbūvēta koka nojume un ierīkotas šūpoles. Pie Špakovska parka ieejas apmeklētājus sagaida tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra ar nāru.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ogresnovads.lv: Pārdēvē dendroloģisko parku». www.ogresnovads.lv. Skatīts: 2020-10-09.[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. augustā. Skatīts: 2016. gada 12. aprīlī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. augustā. Skatīts: 2016. gada 12. aprīlī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 12. aprīlī.