Šķiedrainā ciņuvārpata
Šķiedrainā ciņuvārpata (latīņu: Elymus fibrosus) ir graudzāļu dzimtas suga, kas sastopama Eiropas ziemeļu-ziemeļaustrumu daļā un Sibīrijas ziemeļrietumos. Latvijā tā ir ļoti reti sastopama, adventīva suga, kura visticamāk ir izzudusi. Tā 20. gadsimta sākumā tika atrasta Rīteru apkaimē uz dolomītiem. Augtene 1965. gadā tika appludināta Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides dēļ.
| Šķiedrainā ciņuvārpata Elymus fibrosus ((Schrenk) Tzvelev) | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Ciņuvārpatas (Elymus) |
| Suga | Šķiedrainā ciņuvārpata (Elymus fibrosus) |
| Sinonīmi | |
| Agropyron fibrosum | |
Sugas izplatības pamatareālā tā aug ūdenstilpju krastos, mežmalās un uz klintīm.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuŠķiedrainā ciņuvārpata ir daudzgadīgs, 40—70 cm garš lakstaugs ar stāvu, tievu stiebru, kurš dažreiz ir lauzīts pie pamata. Lapas ir lineāras, 0,3—0,8 cm platas, gandrīz kailas. Vārpa stiebra galā ir divrindu, lokveidīgi nolīkstoša, 6—10 cm gara, zaļa vai, biežāk, zaļganvioleta. Vārpiņām ir 2—3 ziedi. Vārpiņas plēksnes ir lancetiskas, vienādas, nosmailotas un sarmatainas. Zieda plēksnes ir lancetiskas, gandrīz vienādas, to šķautne ir sarmataina. Akota nav. Auglis ir sīks, aptuveni 0,2 cm garš grauds. Zied jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «šķiedrainā ciņuvārpata - Elymus fibrosus (Schrenk) Tzvelev - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-12-02.