Šķautņainais sīpols
Šķautņainais sīpols (latīņu: Allium angulosum) ir amariļļu dzimtas suga. Savvaļā tas ir sastopams Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Āzijas centrālajos un rietumu apgabalos. Lai gan Latvija ir ārpus sugas dabiskā izplatības areāla, tā reizēm ir sastopama — galvenokārt Rīgas apkārtnē.
| Šķautņainais sīpols Allium angulosum (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Sparģeļu rinda (Asparagales) |
| Dzimta | Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) |
| Apakšdzimta | Sīpolu apakšdzimta (Allioideae) |
| Ģints | Sīpoli (Allium) |
| Suga | Šķautņainais sīpols (Allium angulosum) |
 Šķautņainais sīpols Vikikrātuvē | |
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug sausās atmatās, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuŠķautņainais sīpols ir daudzgadīgs, 20—70 cm garš lakstaugs. Lai gan šķautņainais sīpols pieder sīpolu ģintij, tam nav tipiska sīpola — tam ir sīpolveidīgi paresninājumi pie stublāja pamata. Stublājs ir stāvs un apakšējā daļā lapains. Lapas ir apmēram pustik garas, cik stublājs, un aptuveni 0,2—0,4 cm platas; pēc formas lineāras, plakanas, un apakšdaļā ķīļveidīgas. Ziedu čemurs ir ieapaļš, blīvs, bez vairvasiņām. Ziedkāts ir 4-10 reizes garāks nekā apziednis. Vīkals ir paliekošs. Putekšņlapas nepārsniedz sārto apziedni (garumā 0,4—0,7 cm. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «šķautņainais sīpols - Allium angulosum L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-27.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šķautņainais sīpols.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)