Ķiploku sīpols
Ķiploku sīpols (latīņu: Allium scorodoprasum) ir amariļļu dzimtas suga. Tā galvenokārt ir sastopama Eiropā — biežāk sastopams teritorijā uz dienvidiem no Latvijas. Skandināvijas dienvidu daļā un Baltijā suga izplatīta nevienmērīgi. Latvijā sastopama tikai valsts rietumu un centrālajā daļā.[1]
| Ķiploku sīpols Allium scorodoprasum (L.) | |
|---|---|
_001.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Sparģeļu rinda (Asparagales) |
| Dzimta | Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) |
| Apakšdzimta | Sīpolu apakšdzimta (Allioideae) |
| Ģints | Sīpoli (Allium) |
| Suga | Ķiploku sīpols (Allium scorodoprasum) |
 Ķiploku sīpols Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuĶiploku sīpols ir daudzgadīgs, 40-90 cm garš lakstaugs. Augam ir viens vai daži tumšsarkani, 1—2 cm lieli sīpoliņi. Sīpola apvalks ir pelēkbrūns, matēts. Stublājs ir stāvs, uz tā ir 3—5 aptuveni 8—20 cm garas un 0,6—1,3 cm platas, plakanas lapas, kas sniedzas apmēram līdz stublāja vidum. Lapas mala, dažreiz arī vidusdzīsla raupja. Lapas piestiprinājums stublājam ir nolaideni makstveidīgs. Ziedēšanas laikā lapas jau ir atmirušas. Ziedu čemurā ir gan ziedi, gan vairvasiņas. Dažreiz ir tikai vairvasiņas vai tikai ziedi. Vīkala lapas ir divas, vīkals paliekošs, garāks nekā čemurs. Apziednis ir tumši purpursārts, iekšējā gredzena putekšņlapu kātiņš ir plats, ar īlenveida zobiņu katrā pusē. Ziedi čemurā ir dažāda garuma, stāvos ziedkātos. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «ķiploku sīpols - Allium scorodoprasum L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-28.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķiploku sīpols.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)