Ķīvītes, ķīvīšu ģints (Vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 23 sugas.[1] Latvijā sastopama viena ķīvīšu ģints suga — ķīvīte (Vanellus vanellus).[2] Ķīvīšu ģintī iekļautas gandrīz visas ķīvīšu apakšdzimtas (Vanellinae) sugas. Zinātniskais nosaukums Vanellus atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē "mazais vēdeklis", dodot atsauci uz ķīvīšu spārnu vēdu tipisko troksni, atgādinot vēdekļa kustības troksni.[3]

Ķīvītes
Vanellus (Brisson, 1760)
Baltgalvas ķīvīte (Vanellus albiceps)
Baltgalvas ķīvīte (Vanellus albiceps)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaBridējputni (Charadrii)
DzimtaTārtiņu dzimta (Charadriidae)
ApakšdzimtaĶīvīšu apakšdzimta (Vanellinae)
ĢintsĶīvītes (Vanellus)
Ķīvītes Vikikrātuvē

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Mazākā ģintī ir Senegālas ķīvīte (Vanellus lugubris)

Ķīvīšu ģints sugas ir vidēji lieli bridējputni ar samērā garām kājām. Lielākajai daļai sugu ir koši, vairākrāsu, kontrastējoši apspalvojumi. Cekuls ir tikai dažām sugām, piemēram, ķīvītei.[4] Ķīvīšu sugām daudz biežāk ir dažāda rakstura, lieluma un formu pasekstes.[5]

Vidēji ķīvīšu sugas ir lielākas kā tārtiņu sugas, turklāt šajā grupā ir tārtiņu dzimtas lielākās sugas. Visas ķīvīšu sugas ir apmēram vienādi lielas, bet lielākās ir maskotā ķīvīte (Vanellus miles), kuras lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 38 cm, svars 400—440 g,[6][7] un dienvidu ķīvīte (Vanellus chilensis), kuras lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 38 cm, svars 425 g.[8] Mazākā ģintī ir Senegālas ķīvīte (Vanellus lugubris), kuras mazāko indivīdu ķermeņa garums ir 22 cm, svars 107 g.[9]

Gājputni ir tikai dažas sugas: ķīvīte, stepes ķīvīte, baltastes ķīvīte, pelēkgalvas ķīvīte un brūnkrūšu ķīvīte. Samērā īss migrācijas ceļš ir arī Andu ķīvītei, kura ziemā lido lejup no kalniem.

Sistemātikas diskusijas

labot šo sadaļu

Ķīvīšu ģinti zinātnieki iesaka sadalīt līdz pat 19 ģintīm. Tomēr šīs grupas putniem, salīdzinot ar citiem tārtiņveidīgajiem putniem, ir veikti salīdzinoši minimāli ģenētiskie pētījumi, tādēļ pirms ieviest būtiskas izmaiņas grupai nepieciešami papildu pētījumi. Šobrīd morfoloģiski šīs ģints sugas ir ļoti dažādas un to kopīgās īpašības ir samērā maz, bet kopīgi ģenētiskie dati ir vēl mazāk.[10]

Saskaņā ar esošajiem DNS pētījumiem nepārprotami izceļas piecas sugas, kas savstarpēji noteikti ir tuvu radniecīgi vienotas, lai gan ārēji nav tik ļoti līdzīgas: kalēju ķīvīte (Vanellus armatus), dienvidu ķīvīte (Vanellus chilensis), Andu ķīvīte (Vanellus resplendens), baltvaigu ķīvīte (Vanellus spinosus) un upes ķīvīte (Vanellus duvaucelii). Visas šīs sugas mājo tropu joslā, un tikai Andu ķīvīte ir migrējoša suga, lai gan migrācijas raksturs ir atšķirīgs no ziemeļos ligzdojošām ķīvītēm. Tomēr, ja no ķīvīšu ģints izdalītu šīs sugas, arī pārējām būtu nepieciešama sistemātikas korekcija.[10] Jaunajai ģintij, kas ietvertu šīs piecas sugas, tiek piedāvāts zinātniskais nosaukums — Hoplopterus.[10]

 
Andu ķīvīte (Vanellus resplendens)
 
Baltvaigu ķīvīte (Vanellus spinosus)
  1. 1,0 1,1 World Bird List: Grebes, flamingos, buttonquail, plovers, painted-snipes, jacanas, plains-wanderer, seedsnipes, 2020
  2. «Latvijas putni: putnu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. septembrī. Skatīts: 2015. gada 14. janvārī.
  3. Terres, John K. & National Audubon Society (1980): The Audubon Society Encyclopedia of North American Birds. Alfred A. Knopf, New York. ISBN 0-394-46651-9
  4. «Beauty of Birds: Lapwings». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 30. martā. Skatīts: 2015. gada 15. janvārī.
  5. The free dictionary: Lapwing
  6. Masked Lapwing (Vanellus miles)
  7. «Oiseaux-birds: Masked Lapwing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 15. janvārī.
  8. «Oiseaux-birds: Southern Lapwing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2015. gada 15. janvārī.
  9. Alive: Senegal Lapwing (Vanellus lugubris)
  10. 10,0 10,1 10,2 Piersma, Theunis & Wiersma, Popko (1996): Family Charadriidae (Plovers). In: del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew & Sargatal, Jordi (eds.): Handbook of Birds of the World (Volume 3: Hoatzin to Auks): 384-443, plates 35-39. Lynx Edicions, Barcelona. ISBN 84-87334-20-2

Ārējās saites

labot šo sadaļu