Īru revolucionārais periods

Īru revolucionārais periods (īru: Tréimhse Réabhlóideach in Eirinn) ir vēstures posms Īrijas vēsturē, kas aptver laika periodu no 1912. līdz 1923. gadam, un to raksturo cīņas par Īrijas neatkarību no Lielbritānijas.

Īrijas Republikas dzimšana (Valtera Pageta glezna)

Notikumi

Home Rule kustība (1912—1914)

• Īrijas pašpārvaldes likums (Home Rule Bill): 1912. gadā Lielbritānijas parlaments apstiprināja Īrijas pašpārvaldes likumu, kas paredzēja ierobežotu pašpārvaldi Īrijai. Taču šī likuma ieviešanu aizkavēja Pirmais pasaules karš.
• Olsteru savienības opozīcija: Protestantiem dominējošā Olsteras province pretstatījās Home Rule likumam, baidoties no katoliskās Īrijas pārvaldes.

1916. gada Lieldienu sacelšanās

• Lieldienu sacelšanās: 1916. gada aprīlī īru brīvprātīgie un Īrijas pilsoņu armija uzsāka sacelšanos pret britu pārvaldi Dublinā. Sacelšanos ātri apspieda, un tās vadītājus sodīja ar nāvi, kas izraisīja plašu sašutumu un palielināja atbalstu neatkarības kustībai.

Īrijas neatkarības karš (1919—1921)

• Anglo-īru karš: Pēc Pirmā pasaules kara Īrijas republikāņu armija (IRA) uzsāka geriljas karu pret britu spēkiem. Karš beidzās ar 1921. gada 6. decembrī parakstīto Anglijas-Īrijas līgumu, kas izveidoja Īrijas Brīvvalsti kā dominionu Britu impērijā.

Īrijas pilsoņu karš (1922—1923)

• Pilsoņu karš: Līguma pieņemšana izraisīja sašķelšanos Īrijas sabiedrībā un IRA. 1922. gadā izcēlās pilsoņu karš starp līguma atbalstītājiem (Brīvvalsts spēki) un tā pretiniekiem (pretlīguma frakcija). Karš beidzās 1923. gada maijā ar Brīvvalsts uzvaru.

Īrijas Brīvvalsts dibināšana

• Īrijas Brīvvalsts izveidošana: 1922. gada decembrī tika oficiāli izveidota Īrijas Brīvvalsts, ko vēlāk 1949. gadā pasludināja par Īrijas Republiku, pilnīgi neatkarīgu valsti ārpus Britu impērijas.